.svg)
Trauksmes celšanas likuma ( turpmāk Likums ) mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem.
Likumā noteiktas tiesības ikvienam iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, izmantojot likumā paredzētos mehānismus.
Papildus informācija par trauksmes celšanas būtību, ziņošanas mehānismiem, kompetento institūciju saraksti, ir pieejama mājaslapā www.trauksmescelejs.lv
Daugavpils Universitātē ir iekšējā trauksmes celšanas sistēma.
Daugavpils Universitātē iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu ( arī iekšējās trauksmes celšanas ziņojumu) var šādos veidos –
Ja vēlaties trauksmes cēlēja ziņojumu iesniegt rakstītu brīvā formā, sūtot pa pastu, vai iesniegt personīgi ierodoties (atstāt pastkastē vai nodot atbildīgajai personai), pirms ziņojuma teksta ir vēlams pievienot skaidri redzamu norādi “Trauksmes cēlēja ziņojums”. Piemēram, var pirms ziņojuma uz atsevišķas baltas lapas uzrakstīt “Trauksmes cēlēja ziņojums”. Sūtot ziņojumu pa pastu, ieteicams to ielikt papildu aploksnē vai mapītē ar iepriekšminēto norādi.
Daugavpils Universitātē kontaktpersona saziņai un konsultācijām par trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanu ir
Administratīvās daļas vadītāja: Vineta Dubrovska,
tel.65422922
E-pasts vineta.dubrovska@du.lv.
Ņemiet vērā, ka –
Trauksmi var celt fiziska persona, kura informē par iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, un kura sniedz sava darba ietvaros gūtu informāciju.
Citos gadījumos, piemēram, ja iespējamais pārkāpums skar tikai konkrēto iesniedzēju vai tas nav saistīts ar viņa darba pienākumiem, sniegtā informācija nav uzskatāma par trauksmes cēlēja ziņojumu Trauksmes celšanas likuma izpratnē.
Likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju. Minētie dati ir nepieciešami, lai sazinātos ar personu un vajadzības gadījumā noskaidrotu, kura persona valstij ir jāaizsargā. Saskaņā ar likumu trauksmes cēlēja ziņojumu nevar iesniegt anonīmi, jo, ja ziņojums iesniegts, neidentificējot iesniedzēju, nav iespējams nodrošināt personas aizsardzību. Tomēr arī anonīmu iesniegumu izskatīšana var veicināt iespējamo pārkāpumu novēršanu (ja iesniegumā minētā informācija ir pietiekama, lai izskatītu konkrēto gadījumu), bet, lai persona saņemtu likumā paredzētās aizsardzības garantijas, ziņojumā ir jānorāda ziņas par iesniedzēju. Šādos gadījumos anonīmais iesniedzējs būtu jāaizsargā tiktāl, cik institūcija to var identificēt, ja informācija par iespējamo pārkāpumu tomēr tiek izvērtēta.
Trauksmi ceļ sabiedrības interesēs, ar to saprotot, ka iespējamais pārkāpums apdraud kādu noteiktu sabiedrības grupu, proti, trauksmes cēlējs nav tikai personīgi ieinteresēts, bet viņš var būt arī daļa no apdraudētās sabiedrības grupas. Tas nozīmē, ka trauksme tiek celta gadījumā, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Sabiedrības daļa var būt, piemēram, uzņēmums, uzņēmuma darbinieki, iestāde, pilsēta, pensionāri, lauksaimnieki, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo noteiktā teritorijā, kā arī citas grupas. Arī pats iesniedzējs var būt daļa no skartās sabiedrības grupas.
Rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga, tostarp materiāla labuma gūšana, nav trauksmes celšana. Proti, saskaņā ar likumu ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu (likuma 3. panta otrā daļa). Līdz ar to par trauksmes celšanu nav uzskatāma informācijas sniegšana, piemēram, par kaimiņu attiecībām, par personīgu strīdu ar darba devēju u. tml.
Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu :
Katru reģistrēto ziņojumu atbildīgā persona saņemšanas secībā nekavējoties izskata un septiņu dienu laikā sākotnēji (pirmšķietami) izvērtē, vai ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums un atbilst trauksmes celšanas pazīmēm.
Par to, vai sniegtā informācija uzskatāma par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzēju informē likumā noteiktajā kārtībā.
Ja ir pieņemts lēmums par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, ar rektora rīkojumu tiek izveidota komisija, kura uzsāk trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu pēc būtības (turpmāk komisija), un, konstatējot pārkāpumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem (likuma 7. panta trešā daļa) piemēro atbildību trauksmes cēlēja ziņojumā norādītā pārkāpuma veicējam.
Komisijai, kura izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām juridiskām un fiziskām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai (likuma 7. panta ceturtā daļa). Vienlaikus jāņem vērā, ka komisijas rīcība nedrīkst apdraudēt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Arī uz papildu informāciju attiecas likuma prasība, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Saņemot, izskatot un apstrādājot trauksmes cēlēja ziņojumu, tiek ņemts vērā, ka minētās darbības saistītas ar fizisko personu datu apstrādi un tādēļ tiek piemērota Vispārīgā datu aizsardzības regula. Trauksmes cēlēja ziņojums kopš tā iesniegšanas brīža ir ierobežotas pieejamības informācija, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likumā noteiktās aizsardzības prasības.
