.svg)
Oksana Ruža, Ekonomikas doktore (Dr.oеc.)
Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: oksana.ruza@du.lv
Inta Ostrovska, Pedagoģijas doktore (Dr.paed.)
Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes
Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras docente
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: inta.ostrovska@du.lv
Vera Komarova, Ekonomikas doktore (Dr.oеc.)
Humanitāro un sociālo zinātņu institūta vadošā pētniece
Daugavpils Universitāte, Latvija
e-pasts: vera.komarova@du.lv
Sergejs Ignatjevs, Ekonomikas doktors (Dr.oеc.)
Ekonomikas un vadībzinātnes fakultātes docents
Baltijas Starptautiskā akadēmija, Latvija
e-pasts: sеrgеjs.ignatjеvs@bsa.edu.lv
Citēšanai: Ruža O., Ostrovska I., Komarova V., Ignatjevs S. (2025) Lokālais patriotisms kā analītiskā kategorija: politoloģiskās un socioloģiskās pieejas reģionālajai identitātei. Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 110–124. https://doi.org/10.9770/szv.2025.2(8)
Šajā pētījumā lokālais patriotisms tiek konceptualizēts kā daudzdimensionāla analītiska kategorija, kas vieno kultūras, ekonomiskos, politiskos un etnopolitiskos identitātes aspektus. Balstoties uz Andersona “iedomāto kopienu” koncepciju un Tajfela un Tērnera sociālās identitātes teoriju, pētījums paplašina tradicionālās kulturoloģiskās un etnogrāfiskās interpretācijas, traktējot lokālo patriotismu kā dinamisku sociāli politisku fenomenu. Rakstā izstrādāta četrdaļīga tipoloģija – kultūras, ekonomiskais, politiskais un etnopolitiskās patriotisms – un parādīts, ka šīs formas savstarpēji pārklājas, bet mediji darbojas kā universāls kanāls, kas veido un reproducē identitātes naratīvus. Salīdzinošā Latgales un Kurdistānas gadījumu analīze ilustrē institucionālās vides nozīmi: ja pastāv atbalsts no valsts vai pārnacionālajām struktūrām, lokālais patriotisms kļūst par integrācijas resursu, bet atzīšanas trūkuma gadījumā tas pārtop par mobilizācijas un konflikta faktoru. Šī ambivalence pierāda, ka lokālais patriotisms nav fiksēta pazīme, bet institucionālās un diskursīvās vides funkcija. Metodoloģiski izmantota jaukta pieeja: kvalitatīva mediju un simbolisko prakšu analīze, salīdzinošie reģionālie gadījumi un digitālo platformu izpēte kā jauni identitātes artikulācijas laukumi. Rezultāti parāda, ka kultūras iniciatīvas stiprina starppaaudžu saliedētību, ekonomiskie resursi piešķir simbolisku leģitimitāti, politiskā mobilizācija izpaužas autonomijas prasībās, bet etniskā identitāte nodrošina aizsardzību pret asimilāciju. Tajā pašā laikā hibrīdās konfigurācijas apliecina, ka šīs formas reti eksistē atsevišķi, bet mijiedarbojas un pastiprina cita citu. Raksts sniedz ieguldījumu teorētiskajās diskusijās par reģionālo identitāti, noturību un daudzlīmeņu pārvaldību, piedāvājot lokālo patriotismu kā sociāli politisku resursu ar duālu potenciālu: tas spēj uzturēt sabiedrisko saliedētību un uzticēšanos, bet vienlaikus veicināt protestus un separātisma prasības. Praktiskā nozīme izpaužas tipoloģijas pielietojamībā kultūrpolitikā, reģionālajā pārvaldībā un ES noturības stratēģijās. Īpaša uzmanība pievērsta digitalizācijas lomai: tiešsaistes telpas vairs nav palīgfunkcija, bet gan noteicošs identitātes veidošanās, konkurences un translācijas kanāls, kas ļauj lokālām iniciatīvām pārsniegt teritoriālās robežas. Turpmākie pētījumi jāvirza uz lokālā patriotisma kvantitatīvu operacionalizāciju, integrālu indeksu izstrādi, starpreģionāliem salīdzinājumiem un ilgtermiņa mērījumiem globalizācijas, digitalizācijas un migrācijas procesu kontekstā. Kopumā pētījums apliecina, ka lokālais patriotisms funkcionē kā dinamisks process, kas savieno kultūras atmiņu, institucionālos ietvarus un digitālo komunikāciju, līdz ar to nosakot gan reģionu stabilitāti, gan riskus mūsdienu pasaulē.
Atslēgvārdi: lokālais patriotisms, reģionālā identitāte, sabiedriskā saliedētība, kultūras atmiņa, mediji, digitalizācija, autonomija, minoritāšu kopienas.
Local patriotism as an analytical category: political science and sociological approaches to regional identity
Local patriotism is conceptualised in this study as a multidimensional analytical category that unites cultural, economic, political, and ethnic dimensions of collective identity. Building on Anderson’s concept of imagined communities and Tajfel and Turner’s social identity theory, the research extends beyond traditional culturalist or ethnographic interpretations and treats local patriotism as a dynamic socio-political phenomenon. The article develops a typology of four interrelated forms – cultural, economic, political, and ethnopolitical patriotism – demonstrating their hybrid character and the importance of media as a cross-cutting channel of identity construction. The comparative case analysis of Latgale and Kurdistan illustrates how institutional environments shape the outcomes: under conditions of institutional support, local patriotism serves as an integrative resource, while in the absence of recognition, it becomes a factor of mobilisation and conflict. This ambivalence highlights the need to treat local patriotism not as a fixed attribute but as a function of institutional and discursive contexts. Methodologically, the study employs a mixed approach: qualitative content analysis of media and symbolic practices, comparative regional case studies, and the exploration of digital platforms as new arenas of identity articulation. The findings demonstrate that cultural initiatives reinforce intergenerational continuity, economic resources provide symbolic legitimacy, political mobilisation emerges in claims for autonomy, and ethnic identity offers protection against assimilation. At the same time, hybrid configurations reveal that these forms rarely exist in isolation, but interact dynamically and amplify each other. The article contributes to theoretical debates on regional identity, resilience, and multilevel governance by proposing local patriotism as a socio-political resource with dual potential – capable of sustaining social cohesion and trust, yet also of fuelling protest and separatist claims. Practical implications include the application of the typology in cultural policy, regional governance, and EU strategies aimed at strengthening resilience. Particular emphasis is placed on the role of digitalisation: online spaces are no longer auxiliary but decisive arenas where identities are shaped, contested, and transmitted beyond territorial borders. Future research directions point towards the quantitative operationalisation of local patriotism through integrated indices, cross-regional comparisons, and longitudinal measurements of identity in the context of globalisation, digitalisation, and migration flows. Overall, the study demonstrates that local patriotism functions as a dynamic process linking cultural memory, institutional frameworks, and digital communication, and thus plays a decisive role in shaping both regional stability and risks in the contemporary world.
Keywords: local patriotism, regional identity, social cohesion, cultural memory, media, digitalisation, autonomy, minority communities.
