.svg)
Maija Krūmiņa
PhD
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts
maija.krumina@lu.lv
Latvijas iedzīvotāju bēgļu gaitas Vācijas teritorijā 1944.–1945. gadā
Atslēgas vārdi: Otrais pasaules karš, bēgļi, evakuācija, atmiņas, mutvārdu vēsture
Kopsavilkums
Masu bēgļu kustība Latvijā aizsākās 1944. gada vasarā un veda rietumu virzienā – galvenokārt uz nacistisko Vāciju un tās okupētajām teritorijām; tā nebija tikai spontāna bēgšana no karadarbības apdraudētajiem apgabaliem, bet arī vācu okupācijas iestāžu kontrolēts un ietekmēts process. Līdzšinējā historiogrāfijā šī kustība visbiežāk skatīta kontekstā ar vispārējo Otrā pasaules kara norisi Latvijas teritorijā un okupācijas varu maiņām vai arī kā process, kas aizsāka trimdas vēsturi, taču daudz mazāka uzmanība pievērsta bēgļu individuālajai pieredzei. Raksta mērķis ir analizēt bēgļu pieredzi Vācijas reiha teritorijā, balstoties uz Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā apkopotajām dzīvesstāstu intervijām. Bēgļu pieredzei Vācijā ir gan kopīgas iezīmes, gan pārsteidzošas atšķirības, jo viņi tika gan izmitināti, gan paši devās uz dažādām reiha vietām; daļa visu laiku pavadīja vienā dzīvesvietā, vadot samērā mierīgu ikdienu, bet citi atkal un atkal bija spiesti meklēt jaunas patvēruma un iztikas vietas. Tāpat trimdas latviešu atmiņas apstiprina to, ka arī kara un okupācijas apstākļos cilvēki nav uztverami tikai kā mehānismi, kas bez izvēles iespējām reaģē uz noteiktiem stimuliem. Tieši pretēji: šīs atmiņas izceļ to, ka tomēr pastāvēja gan izvēles iespējas, gan rīcībspējas, lai arī dažkārt tās bija niecīgas. Kopumā analizētie piemēri parāda, ka bēgļu liktenī būtisku lomu spēlēja viņu pašu lēmumi un rīcība, kā arī vietējo vācu iedzīvotāju atbalsts un labvēlīga attieksme, kas varēja būt sakņota gan pašu bēgļu rīcībā (labi padarīts darbs, profesionālās iemaņas) un / vai līdzi paņemtās vērtībās (nauda, medikamenti, alkohols u. c.).
Maija Krūmiņa
PhD
Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia
maija.krumina@lu.lv
Latvian Refugees in German Territories in 1944/1945
Key words: World War II, refugees, evacuation, memories, oral history
Summary
The mass movement of refugees in Latvia began in the summer of 1944 and led into Westward direction – mainly to Nazi Germany and its occupied territories; it was not only a spontaneous flight from areas threatened by the Red Army, but also a process controlled by the German authorities. So far, the movement of refugees has most often been regarded in the context of the war and occupations, or as a part of the history of exile Latvians, but less attention is paid to the individual experiences of refugees. Accordingly, the aim of the article is to analyse refugee experience in the territories of German Reich, based on the life story interviews gathered at the National Oral History Collection. The experience of refugees in Germany has both common features and striking differences, as they were both accommodated and went themselves to various places of the Reich; part of them spent the entire time in one place of residence, leading a relatively peaceful everyday life, while others were forced to look for new places of refuge and livelihood over and over again. In addition, the memories of exile Latvians confirm that, even in wartime, people cannot be perceived only as mechanisms that react to certain stimuli without options. Instead, they highlight that even if small, there were both opportunities for choice and the ability to act. Overall, the analysed examples show that the decisions and actions taken by refugees themselves played a significant role in their fate as well as the support and favourable attitude of the local German population which could be rooted both in the actions of the refugees themselves (well-done work, professional skills) and/or the values they had taken with them (money, medicines, alcohol, etc.).
How to cite
Krūmiņa, M. (2024) Latvijas iedzīvotāju bēgļu gaitas Vācijas teritorijā 1944.–1945. gadā. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 79.–86. lpp.
