.svg)
Zinātne un tehnoloģija ir kļuvušas par vienu no svarīgākajiem sabiedrības attīstības mainīgajiem – tas ir galvenais ražošanas un vairuma sabiedrības labklājības virzītājspēks. Tomēr sabiedrība arvien mazāk paļaujas uz zinātnes varu un ir rezervēta pret atsevišķiem zinātniskajiem sasniegumiem. Zinātnes komunikācijas ietvaros runā arī par zinātnisko kompetenci, kas raksturo sabiedrības izpratni par zinātnes procesiem, attīstību un sasniegumiem.
Zinātnes komunikācijas pamatmērķis ir vienkāršā, uzskatāmā un saprotamā veidā izglītot sabiedrību par tai aktuālām tēmām, skaidrot dažādas problēmsituācijas, kā arī rosināt jauniešus pievērsties zinātniskiem pētījumiem. Tā ir lieliska iespēja skaidrot sabiedrībai vides aizsardzības, jaunāko tehnoloģiju, ražošanas īpatnību u.c. jautājumus. Tādējādi var nojaukt barjeras, kuras ir radušās pārāk sarežģītās zinātnes sasniegumu popularizēšanas valodas dēļ. Raisot diskusijas ir iespējams mazināt sabiedrības aizspriedumus un bailes, kā arī padarīt zinātni saprotamāku.
Zinātnes komunikācija veicina arī inovāciju pārnesi un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību. Uzņēmējiem ir jāizprot jaunākie zinātnes sasniegumi, lai tie izlemtu tos ražot, tādēļ ir svarīgi precīzi un skaidri pasniegt jaunākos pētījumu rezultātus. Sekmīga ekonomikas attīstība veicina arī kopējo valsts tautsaimniecības uzplaukumu, līdz ar to tā ietekmē valstiski svarīgus procesus, kuru ieguvēji ir visi iedzīvotāji.
Zinātnes komunikācija ir informācijas apmaiņa starp zinātni, sabiedrību un valdību. Zinātne, pētniecība un inovācijas nosaka arī valsts sociāli ekonomisko stāvokli, līdz ar to zinātniskās kompetences nodrošināšana var to ietekmēt pozitīvi ilgtermiņā. Lai komunikācija būtu veiksmīga, zinātniekiem ir jāapzinās, ka tiem ir nepieciešams informēt sabiedrību precīzi un vienkāršā, visiem saprotamā veidā.
Zinātnes komunikācija ir arī mūžizglītības sastāvdaļa, jo tās mērķauditorijai nav vecuma ierobežojuma, turklāt mūsdienu sabiedrība sāk pieņemt to, ka nepieciešams papildināt savas zināšanas visa mūža garumā. Nepārtrauktās izmaiņas ekonomikā, industrijā, zinātnē un sabiedrībā pieprasa zināmas pamatzināšanas, lai cilvēks varētu adekvāti reaģēt uz tām. Tādējādi patstāvīga mācīšanās kļūst arvien svarīgāka un nevar tikt pārtraukta beidzot skolu.
