.svg)
Shuyun Wang, Master in Management (Mg.man.)
Doctoral student at the study programme “Management”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: 2777194142@qq.com
Vera Komarova, Doctor in Economics (Dr.oec.)
Leading researcher at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: vera.komarova@du.lv
Anita Kokarēviča, Science Doctor (Ph.D.) in Economics and Business
Assistant professor at the Institute of Public Health
Riga Stradins University, Latvia
e-mail: anita.kokarevica@rsu.lv
For citation: Wang Sh., Komarova V., Kokarēviča A. (2025) Impact of China-EU government-enterprise collaboration on SME diversification strategy implementation: An empirical study based on stakeholder theory. Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 32–45. https://doi.org/10.59893/szv.2025.2(3)
This article examines how China–EU government–business collaboration relates to the implementation of diversification strategies by European SMEs. Grounded in stakeholder theory, with legitimacy and signaling logics, we replace intentions with four auditable metrics: Entry (first realized sale to China), Breadth (number of activated niches), Depth (persistence beyond one-off deliveries and continuity through shocks), and Speed (time from participation to first realized sales). The empirical background consolidates official sources (Eurostat/Comext, DG TRADE, Eurostat-TEC, EU SME Centre) and documents three stylized facts: EU–China trade is asymmetric; the export basket is dominated by industrial categories with elevated conformity and after-sales requirements; and only a small share of exporting SMEs sell to China. These patterns motivate an analysis of how collaboration instruments reduce entry costs, facilitate partner discovery, enable regulatory compliance, and mitigate risks that threaten continuity. Against this background, the paper maps instruments–trade missions and fairs, Enterprise Europe Network matchmaking, certification and standards assistance, export credit and insurance, and aftercare–to the four outcomes via explicit channels: reduction of entry costs (Entry, Speed); discovery and trust-building (Entry, Breadth); regulatory compliance (Entry, Depth); and risk sharing that stabilizes continuity (Depth). Results show: countries running thicker pipelines of coordinated outreach have higher Entry and shorter Speed among first-time SME exporters; certification support aligns with greater Depth; matchmaking is associated with broader Breadth; and credit/insurance correlates with continuity through shocks. Methodologically, the paper outlines a panel-data roadmap (staggered adoption) to move from association to impact: difference-in-differences for Entry and Speed, count models for Breadth, ordered outcomes for Depth, and time-to-event analysis. We report associative evidence based on official statistics and program records, with the identification plan and data-linkage requirements made explicit. The contribution is threefold: an auditable view of SME diversification on the China margin; integration of stakeholder reasoning with outcomes that agencies can monitor; and a reusable “instrument → channel → KPI (E/B/D/S)” map for policy design. Overall, the evidence indicates that well-designed collaboration is associated with measurable steps of diversification implementation by European SMEs.
Keywords: China–EU relations, SMEs, government–business cooperation, diversification, stakeholder theory, legitimacy, signaling, B2B value chains.
Ķīnas–ES valdību un uzņēmumu sadarbības ietekme uz MVU diversifikācijas stratēģijas īstenošanu: empīrisks pētījums, balstīts uz ieinteresēto pušu teoriju
Raksts analizē, kā Ķīnas–ES valdību un uzņēmumu sadarbības instrumenti ir saistīti ar Eiropas MKS diversifikācijas stratēģiju īstenošanu. Teorētiskais ietvars balstās ieinteresēto pušu teorijā, ko papildina leģitimitātes un signālu loģikas. Mēs aizstājam deklaratīvus nodomus ar četriem auditējamiem rādītājiem: Entry (pirmais realizētais pārdošanas darījums Ķīnā), Breadth (aktivizēto produktu vai nišu skaits), Depth (noturība pāri vienreizējam darījumam un pārdošanas nepārtrauktība) un Speed (laiks no dalības instrumentā līdz pirmajiem realizētajiem pārdošanas apjomiem). Empīriskais pamats konsolidē oficiālos avotus (Eurostat/Comext, DG TRADE, Eurostat-TEC, EU SME Centre) un fiksē trīs faktus: ES–Ķīnas tirdzniecība ir apjomīga, bet asimetriska; eksporta grozā dominē rūpnieciskās kategorijas ar augstām atbilstības un pēcpārdošanas prasībām; tikai neliela daļa eksportējošo MKS pārdod Ķīnā. Šie novērojumi pamato analīzi par to, kā instrumenti mazina ieejas izmaksas, veicina partneru atklāšanu un uzticēšanos, nodrošina atbilstību un mazina riskus. Ņemot vērā šo fonu, raksts sasaista instrumentus – tirdzniecības misijas un izstādes, Enterprise Europe Network saderināšanu, sertifikācijas un standartu atbalstu, eksporta kredītu un apdrošināšanu, kā arī aftercare – ar četriem iznākumiem un skaidriem kanāliem: ieejas izmaksu mazināšana (Entry, Speed); partneru atklāšana un uzticēšanās (Entry, Breadth); regulatīvā atbilstība (Entry, Depth); risku dalīšana, kas stabilizē nepārtrauktību (Depth). Rezultāti rāda: valstis ar biezāku koordinētā atbalsta cauruļvadu uzrāda augstāku Entry un īsāku Speed pirmreizējiem MKS eksportētājiem; sertifikācijas atbalsts korelē ar lielāku Depth; saderināšana saistās ar plašāku Breadth; kredīts/apdrošināšana korelē ar nepārtrauktību satricinājumu laikā. Metodoloģiski raksts iezīmē paneldatu ceļu (pakāpeniska ieviešana), lai pārietu no asociatīviem novērojumiem uz ietekmes novērtējumu: difference-in-differences Entry un Speed, skaita modeļi Breadth, sakārtotie iznākumi Depth un notikuma laika pieeja. Tiek ziņoti asociatīvi pierādījumi, kas balstīti oficiālajā statistikā un programmu ierakstos; identifikācijas plāns un datu sasaistes priekšnosacījumi ir skaidri. Devums: auditējams MKS diversifikācijas skats Ķīnas virzienā; stakeholder ietvara integrācija ar rādītājiem, kurus iestādes var monitorēt; pārnēsājama karte “instruments → kanāls → KPI (E/B/D/S)” politikas dizainam. Kopumā pierādījumi rāda, ka sadarbība ir saistīta ar izmērāmiem MKS diversifikācijas soļiem Ķīnas virzienā.
Atslēgvārdi: Ķīna–ES attiecības, MVU, valdību un uzņēmumu sadarbība, diversifikācija, ieinteresēto pušu teorija, leģitimitāte, signālu sniegšana, B2B vērtību ķēdes.
