.svg)
Lika Levskaya, Master in Psychology (Mg.psych.)
Doctoral student at the study programme “Psychology”
Daugavpils University, Latvia
e-mail: likalevskaya@gmail.com
Anita Pipere, Doctor in Psychology (Dr.psych.)
Professor at the Institute of Humanities and Social Sciences
Daugavpils University, Latvia
e-mail: anita.pipere@du.lv
For citation: Levskaya L., Pipere A. (2025) Healthy aging psychological interventions for the elderly population: A narrative review. Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 156–178. https://doi.org/10.59893/szv.2025.2(11)
This narrative review provides a critical, theory-informed synthesis of psychological interventions aimed at promoting healthy ageing in adults aged 60 and older, with a specific emphasis on integrating physical, social, environmental, and technological dimensions. Anchored in a multidisciplinary conceptual framework, this review systematically interrogates the literature published between 2000 and 2025. It examines the theoretical foundations and core constructs underlying intervention design, delineates causal pathways and target populations, and evaluates intervention strategies, expected outcomes, and feedback mechanisms. Furthermore, the review critically assesses the cultural, gender, and socioeconomic adaptability of these interventions, recognising the heterogeneity and contextual complexity of ageing populations worldwide. Evidence from meta-analyses, systematic reviews, and empirical studies consistently demonstrates that psychological interventions enhance well-being, resilience, and adaptive functioning among adults aged 60 and older. While cognitive-behavioural, positive psychology, and lifespan developmental frameworks dominate the field, emerging integrative models increasingly incorporate emotional, social, and existential dimensions of ageing. Effective interventions engage multiple causal pathways simultaneously – linking emotion regulation, cognitive reframing, meaning-making, and social connectedness – to produce sustained improvements in self-efficacy, vitality, and social participation. However, short-term follow-up and limited process evaluation constrain cumulative evidence. Cultural and socioeconomic adaptation remains insufficient, as most interventions are developed in Western contexts and rarely address gender or intersectional diversity. Integrating socio-ecological and participatory co-design approaches can enhance ecological validity and equity. Advancing psychological interventions for healthy ageing requires longitudinal, mixed-method, and cross-cultural research, along with theoretical integration that bridges psychology with social gerontology and cultural ageing studies. Such developments would strengthen the scalability, contextual sensitivity, and sustainability of evidence-based
Keywords: healthy aging, elderly population, psychological interventions, narrative review.
Veselīgas novecošanas psiholoģiskās intervences gados vecāku cilvēku populācijai: Naratīvais pārskats
Šis naratīvais pārskats kritiski, teorētiski pamatoti sintezē pētījumus par psiholoģiskajām intervencēm veselīgas novecošanas veicināšanai pieaugušajiem, kas vecāki par 60 gadiem. Īpašs uzsvars tiek likts uz intervenču fizisko, sociālo, vides un tehnoloģisko dimensiju integrāciju. Balstoties uz multidisciplināru teorētisku ietvaru, pārskats sistemātiski analizē literatūru, kas publicēta laika posmā no 2000. līdz 2025. gadam. Pārskatā tiek izvērtēti intervenču dizainu izstrādes teorētiskie pamati un pamatjēdzieni, aprakstītas cēloņsakarību ķēdes un mērķa populācijas, kā arī tiek analizētas intervencēs izmantotās stratēģijas, prognozētie rezultāti un atgriezeniskās saites mehānismi. Pārskatā tiek aplūkota šo intervenču kultūras, dzimuma un sociāli ekonomiskā pielāgojamība, ņemot vērā novecojošo iedzīvotāju heterogenitāti un kontekstuālo sarežģītību visā pasaulē. Pierādījumi, kas apkopoti metaanalīzēs, sistemātiskajos pārskatos un empīriskajos pētījumos, liecina, ka psiholoģiskās intervences konsekventi veicina labklājību, noturību un adaptīvo funkcionēšanu vecumā pēc 60 gadiem. Lai gan joprojām dominē kognitīvi biheiviorālie, pozitīvās psiholoģijas un dzīvesgaitas attīstības teorētiskie ietvari, arvien lielāku nozīmi gūst integratīvi modeļi, kas ietver arī emocionālos, sociālos un eksistenciālos novecošanās aspektus. Efektīvas intervences vienlaikus aktivizē vairākas cēloņsaites – integrējot emociju regulāciju, kognitīvo pārstrukturēšanu, jēgas meklēšanu un sociālo saikni – tādējādi nodrošinot ilgstošus uzlabojumus pašefektivitātē, vitalitātē un sociālajā līdzdalībā. Tomēr ierobežots īstermiņa pēcpārbaudes periods un nepietiekama procesu izvērtēšana kavē kumulatīvas pierādījumu bāzes veidošanos. Intervenču pielāgošana dažādām kultūrām un sociāli ekonomiskajiem apstākļiem joprojām ir nepietiekama, jo lielākā daļa intervenču izstrādātas Rietumu kontekstos un reti pievēršas dzimumu vai intersekcionālajai daudzveidībai. Sociāli ekoloģisku un līdzdalības koprades pieeju integrēšana varētu paaugstināt intervenču ekoloģisko validitāti un taisnīgumu. Psiholoģisko intervenču attīstībai veselīgas novecošanās veicināšanai nepieciešami longitudināli, jaukto metožu un starpkultūru pētījumi, kā arī teorētiska integrācija, kas saista psiholoģiju ar sociālo gerontoloģiju un novecošanas izpēti kultūras kontekstā. Šāda pieeja stiprinātu pierādījumos balstītu intervenču mērogojamību, kontekstuālo jutīgumu un ilgtspējību saskaņā ar PVO Veselīgas novecošanās desmitgades un Ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvaru.
Atslēgvārdi: veselīga novecošana, vecāka gadagājuma iedzīvotāji; psiholoģiskās intervences, naratīvais pārskats.
