.svg)
Una Bērente
Vēstures maģistre
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departaments
berenteuna@gmail.com
Etnogrāfisko slieču transportlīdzekļu historiogrāfija un izpētes perspektīvas
Atslēgas vārdi: slieču transports, lietiskie avoti, rakstītie avoti, attēlojošie avoti, starpdisciplinaritāte, etnogrāfiskie eksperimenti, raktās slieces, liektās slieces
Kopsavilkums
Laika posms no 19. gs. līdz 20. gs. pirmajai pusei bija piesātināts ar sociāliem, politiskiem un ekonomiskiem notikumiem. Šajā periodā būtiska ir transporta nozīme. Vērojama strauja ziemas transportlīdzekļu attīstība no vienkāršām, masīvām rakto slieču ragavām līdz raukto jeb liekto slieču kamanām. Periods noslēdzas līdz ar kolhozu izveidi okupētajā Latvijā un mehanizēta transporta izmantošanu ikdienas lauka darbos. Zemnieki no 19. gs. līdz 20. gs. pirmajai pusei veidoja lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, un no to mobilitātes, tostarp gada sniegotajā periodā ar slieču transportlīdzekļiem, lielā mērā bija atkarīga pašu eksistence, muižu ekonomika, vēlāk arī pilsētnieku apgāde ar pārtiku. Rakstā skatītas galvenās atšķirības starp abu tipu braucamrīkiem – ragavām un kamanām, raksturoti to slieču izgatavošanas paņēmieni. Transportlīdzekļu pētniecībā būtiska nozīme ir lietisko un rakstīto avotu analīzei. Mūsdienu etnogrāfijas zinātne šādai tēmai izvirza vairākus novitārus izaicinājumus: noteikt transporta daļu un detaļu izgatavošanas materiālus un tehnoloģijas, bojājumu cēloņus un to novēršanas risinājumus. Pētījuma metodoloģiju raksturo starpdisciplinaritāte – izmantotas etnogrāfijas, vēstures, mākslas vēstures, folkloristikas, vēsturiskās valodniecības u. c. zinātņu metodes. Būtiska ir etnogrāfisku eksperimentu pieredze un to pirmdokumentācijas sagatavošana. Eksperimentālā etnogrāfija ir nepieciešama, lai atjaunotu, papildinātu zināšanas par transporta izveides tehnoloģiju, kuras nav bieži sastopamas rakstīto avotu klāstā. Dažreiz eksperiments ir vienīgais veids, kā atjaunot zināšanas par transporta izveides gaitu no koka atrašanas mežā līdz gatavām, funkcionējošām ragavām. Iespējams, amatnieks savu prasmi turējis noslēpumā (amatnieka noslēpums) vai etnogrāfu interviju laikā šīs zināšanas šķita tik pašsaprotamas, ka nav pieminētas.
Una Bērente
MA History
Ethnography Department, Ethnographic Open-Air Museum of Latvia
berenteuna@gmail.com
Historiography and Research Perspectives of Ethnographic Runner-Based Vehicles
Key words: runner-based vehicles, physical sources, written sources, visual sources, interdisciplinarity, experimental ethnography, bent runners, carved runners
Summary
The time period from the 19th to the beginning of the 20th century was notable because of the amount of social, political, and economic change that affected the day-to-day life of peasants. There is notable development of winter transportation in this period from primitive sleds with carved runners to light, elegant sleighs with steam-bent runners. This period ends with the occupation of Latvia and the subsequent collectivization of farming and mechanization of transportation. Sleighs and sleds played a crucial role in the mobility of peasants during the cold (snow) period of the year. They in large part determined the existence of both peasants and manor estates, later also the supply of produce to cities. The article outlines construction methods and differences between sleighs and sleds. Both physical and written source analysis is of notable importance. Modern ethnographic science introduces several innovative challenges for this topic: identifying the materials and technologies used to produce these transport parts, the causes of damage and solutions for their prevention. The research methodology is interdisciplinary, utilizing ethnographical, historical, art history, folkloristic, historical linguistic, etc. methods. Another essential part of the research process is the use of experimental ethnography and the documentation of this process by the author. Experiments are necessary to restore, improve, and rediscover knowledge about the construction of runner-based transportation vehicles. This knowledge is often not found in written sources due to trade secrets being kept or well-known facts of the time not being recorded.
How to cite
Bērente, U. (2024) Etnogrāfisko slieču transportlīdzekļu historiogrāfija un izpētes perspektīvas. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 6.–13. lpp.
