.svg)
Audronė Janužytė
PhD
Institute of Political Science, Mykolas Romeris University
Audrone_januzyte@mruni.eu
Actions of Lithuanian Government and Its Citizens in the Soviet Union’s War Against Finland in 1939–1940
Key words: Winter War, Lithuanian government, Lithuanian assistance to Finland, neutrality, Finland, the Soviet Union
Summary
The aim of the article is to compare the attitudes and actions of the Lithuanian government and citizens in the war of the Soviet Union against Finland and to highlight its essential characteristics. The author of the article defines two objectives: 1) to indicate what reasons influenced the choice of Lithuania to stay neutral during the military aggression of the Soviet Union against Finland; and 2) to reveal by what means some citizens helped Finland, and whether this did not contradict the neutrality policy of the Lithuanian government. Actions of Lithuanian government and its citizensare examined based on the research methods of document analysis, qualitative content analysis, and the comparative method. The sources used for this article are documents of the Ministry of Foreign Affairs of Lithuania in Lithuanian Central State Archives, Lithuanian volunteers’ documents in the Military Archives in Helsinki, Lithuanian citizens letters written in 1939–1940 to the Finnish Consul in Lithuania in the Joensuu Regional Archives which were published in the collection of documents compiled by the author of this article. We also use reports and political articles of that time printed in the pro-Government daily Lietuvos aidas (Echo of Lithuania), military magazines such as Kardas (Sword), Karys (Soldier), and Trimitas (Trumpet). Accordingly, the author of the article concludes that the policy of neutrality in Lithuania did not bring the expected results of preserved statehood: the USSR occupied the country in 1940. There was no common view in society on the observance of neutrality in the event of the war between the Soviet Union and Finland as the active position of some of inhabitants striving to help Finland was contrary to the Lithuanian government’s policy of neutrality. Lithuanian citizens’ support for Finland can be seen as an expression of civic virtues in the country under the authoritarian regime of that time, since it was necessary to take an active civic position that did not coincide with the policy of the government.
Audronė Janužytė
PhD
Mīkola Romera Universitātes Politisko zinātņu institūts
Audrone_januzyte@mruni.eu
Lietuvas valdības un tās pilsoņu rīcība Padomju Savienības un Somijas kara laikā: 1939.–1940. gads
Atslēgas vārdi: ziemas karš, Lietuvas valdība, Lietuvas palīdzība Somijai, neitralitāte, Somija, Padomju Savienība
Kopsavilkums
Raksta mērķis ir salīdzināt Lietuvas valdības un pilsoņu attieksmi, rīcību Padomju Savienības un Somijas kara laikā, izcelt tās būtiskākās iezīmes. Pētījuma autore definē divus mērķus: norādīt, kādi iemesli ietekmēja Lietuvas izvēli palikt neitrālai Padomju Savienības militārās agresijas laikā pret Somiju; atklāt, ar kādiem līdzekļiem pilsoņi palīdzēja Somijai, vai tas nebija pretrunā ar Lietuvas valdības neitralitātes politiku. Lietuvas valdības un tās iedzīvotāju rīcība tiek aplūkota, balstoties uz dokumentu un kvalitatīvā satura analīzi, salīdzinošās metodes izpēti. Rakstā izmantotie avoti ir Lietuvas Centrālā Valsts arhīva Lietuvas Ārlietu ministrijas fondu dokumenti, Helsinku Militārā arhīva Lietuvas brīvprātīgo fonda dokumenti, Lietuvas pilsoņu 1939.–1940. gadā rakstītās vēstules Somijas konsulam Lietuvā, kas atrodas Joensū Reģionālajā arhīvā. Visi minētie dokumenti ir publicēti šī raksta autores apkopotajā dokumentu krājumā. Tiek izmantoti tā laika valdības ziņojumi un politiskie raksti, kas drukāti valdību atbalstošajā laikrakstā “Lietuvos aidas”, militārajos žurnālos “Kardas” (Zobens), “Karys” (Karavīrs) un “Trimitas” (Trompete). Pētījuma autore secina, ka Lietuvas neitralitātes politika nav devusi gaidītos valstiskuma saglabāšanas rezultātus, jo PSRS okupēja valsti 1940. gadā. Sabiedrībā nebija vienota viedokļa par neitralitātes ievērošanu Padomju Savienības un Somijas kara gadījumā, jo dažu iedzīvotāju aktīvā nostāja, cenšoties palīdzēt Somijai, bija pretēja tā laika Lietuvas politikai. Lietuvas pilsoņu atbalsts Somijai uzskatāms par pilsoniskā tikuma izpausmi tā laika autoritārā režīma valstī, jo bija jāieņem aktīva pilsoniskā pozīcija, kas nesakrita ar valdības politiku.
Janužytė, A. (2025) Actions of Lithuanian Government and Its Citizens in the Soviet Union’s War Against Finland in 1939–1940. In.: Saleniece, I., ed. History: Sources and People. XXVIII. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press “Saule”. Pp. 34.–42. https://doi.org/10.59893/vac.28.004
