.svg)
2012. gada 9. septembrī aprit 80 gadi kopš pirmā pēcatmodas vēlētā Daugavpils Pedagoģiskās universitātes rektora, docētāja un dabas pētnieka Bruno Jansona dzimšanas.
Bruno Jansons piedzima 1932. gada 9. septembrī Dobeles rajona Penkules ciema „Liepiņās”. Skolas gaitas uzsāka turpat Penkules 7-gadīgajā skolā (1940-1946) un turpināja Dobeles vidusskolā (1946-1950). Iespējams dzimtās vietas dabas burvība (ne velti mājām tika dots nosaukums „Liepiņas”) raisīja interesi mazajam Bruno un viņu varēja nosaukt par dabas bērnu. 1951. gadā nu jau 19 gadus jaunais Bruno nolēma uzsākt studijas Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, pirms tam pagūstot nostrādāt gadu par vecāko pionieru vadītāju un skolotāju Džūkstes 7-gadīgajā skolā. Pēc sekmīgas augstskolas absolvēšanas, ģeogrāfa un ģeogrāfijas skolotājs kvalifikācijas iegūšanas, Bruno Jansons 1956. gadā atgriezās dzimtajā novadā, kur tika nostrādāti 9 gadi: Dobeles 8-gadīgajā skolas skolotāja (1956-1957), Dobeles 1. vidusskolas skolotāja (1957-1958), Dobeles rajona skolu inspektora (1958-1961) un Dobeles 1. vidusskolas skolas direktora (1961-1965) amatā.
Vadītājs , kuram piemita cilvēcība lēmumu pieņemšanā
Turpmākais dzīves ceļš Bruno Jansonu veda uz Daugavpili. Kad 1965. gadā uz mūsu pilsētu darbā tika pārcelta viņa sieva Veronika, Bruno sekoja viņai līdzi un uzsāka darba gaitas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (DPI). Jāuzsver, ka augstskolā viņš jau sākotnēji ienāca kā vadītājs. Sākumā vadot ražošanas prakses (1965-1970), tad esot DPI Mācību daļas vadītāja amatā (1971-1973) un vēlāk ilgus gadus nostrādājot par institūta Neklātienes nodaļas prorektoru (1973-1991). 90. gadu sākums bija saviļņojošs laiks gan Latvijā, gan Bruno Jansona dzīvē.
Viņš bija viens no tiem, kas cīnījās par neatkarīgas valsts atdzimšanu, viens no pirmajiem, kas piedalījās Tautas frontes dibināšanā Daugavpilī un tās apkārtnē. Pieaugošais Bruno Jansona darba spars, uzņēmīgums un erudīcija sekmēja jaunu ideju un ieceru rašanos. Vienai no šādām idejām bija lemts sekmīgi realizēties. 1992. gadā B. Jansons tika iecelts par DPI rektora vietas izpildītāju. Drīz vien institūts pārtapa par universitāti, 1993. gada 15. martā tika pieņemta B. Jansona vadībā izstrādātā augstskolas Satversme, bet tā paša gada 16. martā Bruno Jansons oficiāli kļuva par DPU pirmo vēlēto pēcatmodas rektoru. Iemantojot kolēģu uzticību 1996. gada 26. martā viņš atkārtoti tika ievēlēts par augstskolas rektoru un pildīja šo amatu līdz 1998. gadam.
Prasīgs, bet ļoti zinošs un taisnīgs docētājs
1991. gadā Bruno Jansons kā institūta mācībspēks uzsāka darbu DPU Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedrā, vēlāk daudzi darba gadi bija pavadīti Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā, kur B. Jansons strādāja līdz pat 2001. gadam. Bruno Jansona studenti viņu raksturo kā prasīgu, bet ļoti zinošu un taisnīgu docētāju, kam piemita lieliska humora izjūta un spēja aizraut ar apgūstamo vielu. Apbrīnojama bija arī viņa prasme iesaistīt studentus dažādu praktisko aktivitāšu realizēšanā.
Kā docētājs viņš vienmēr uzsvēra, k a ģeogrāfiju nevar iemācīties, sēžot tikai auditorijā, ir arī jāceļo. Tieši B. Jansonu pamatoti var dēvēt par ģeogrāfijas specialitātes un praktiskās vides izglītības pamatlicējs Daugavpils Universitātē. Būdams docētājs Bruno Jansons ne tikai lasīja lekciju kursus, sastādīja metodiskos materiālus par novadpētniecības darba formām un metodēm, bet arī organizēja mācību ekspedīcijas un lauku prakses.
Erudīts, komunikabls un ar lielisku humora izjūtu apveltīts kolēģis
Saviem darbabiedriem Bruno Jansons bija erudīts, komunikabls un ar lielisku humora izjūtu apveltīts kolēģis.
Aizrautīgs zinātnieks
Zinātnē – aizrautīgs pētnieks. B. Jansona zinātniskās pētniecības uzmanības lokā bija vides izglītības un pedagoģijas jautājumi, par to arī 1994. gada 30. maijā bija aizstāvēts promocijas darbs „Skolotāju sagatavošana novadpētniecības darba organizēšanai skolā” un iegūts pedagoģijas doktora zinātniskais grāds, tapušās ap 60 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas.
Prasmīgs organizators
Vienlaikus Bruno Jansons bija arī prasmīgs organizators un aizrautīgs sava darba veicējs, kas prata gan studentus, gan citus cilvēkus iesaistīt dažādos pasākumos tā, lai arī viņi darbotos ar īpašu degsmi. B. Jansons organizēja virkni zinātniski metodisko konferenču un semināru, kas bija veltīti jautājumiem par darbu neklātienes nodaļā, dabas un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzību.
Jebkura viņa organizētā ekspedīcija bija humora pilna, ar īpašu un neaprakstāmu gaisotni. Nebaidoties no fiziskā darba un domājot par vides sakārtošanu, Bruno Jansons bija arī aktīvs apkārtnes uzkopšanas talku iniciators un dalībnieks.
Dabas draugs, kas redzēja to, ko retais spēj saskatīt
Novadpētniecības darbs bija Bruno Jansona lielā mīlestība. Jau 1979. gadā viņa vadībā bija uzsākts projekts „Daugavpils rajona dižkoku uzskaite”, kura ietvaros tika apzināti Daugavpils rajona dižkoki un notika jaunāko kursu studentu psiholoģiska un profesionāli metodiska sagatavošana ekspedīcijām dabā.
Dabas draugs piedalījās arī Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības centrālās padomes izveidotajā komisijā Nīcgales lielā akmens uzmērīšanā 1988. gada 1. novembrī.
Varbūt tieši optimisms un labestīgā attieksme pret apkārtējiem deva Bruno Jansonam spēku, strādājot vadošā amatā, paralēli nodarboties ar dabas izpēti, dabas parku un izziņas taku izveidi. Rūpes par dabu bija Bruno Jansona dzīves aicinājums. Jebkura vieta, kas bija pelnījusi dabas aizsardzību nonāca viņa uzmanības lokā. Daugavas ielejas dabas aizsardzība un ar to saistīt problēmu popularizēšana veicināja ne tikai sadarbību ar novada ļaudīm, bet arī kolēģiem Zviedrijā un ASV.
Viņa lielais mūža devums ir arī izziņas taku Pilskalnes Siguldiņa, Markovas taka, Adamovas taka un Egļu kalna izziņas taka izveide.
Bruno Jansona darbs tika novērtēts. Par darbību novada kultūras saglabāšanā, vides sakopšanā viņš 1993. gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Gada balvu, kā arī 1997. gadā par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā tika apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Bruno Jansona piemiņai
Bruno Jansons mūžībā aizgāja 2003. gada 10. oktobrī, bet viņa ieguldījums dabas izpētē un dabas taku izveidē ir būtisks un acīmredzams arī šodien. Daugavpils rajona izziņas taku pamatlicēja, ģeogrāfa un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes rektora Bruno Jansona piemiņu godina 2004. gada 14. maijā Pilskalnes pagasta „Mazajā Siguldiņā” atklātā piemiņas zīme un iestādītie piemiņas ozoli.
Avoti un literatūra: DU Muzeja krājums, Leo Trukšāna un Jura Soma personīgie arhīvi.
Teksts: Zane Stapķeviča (muzejs@du.lv)
