.svg)
Mirza Khidasheli, Doctor in Business Administration (DBA)
Professor at the Faculty of Social Sciences, Business and Law
Central University of Europe, Georgia
e-mail: mirza.khidasheli@cue.edu.ge
For citation: Khidasheli M. (2025) Central Bank Digital Currencies and the fragile balance of disintermediation. Sociālo Zinātņu Vēstnesis / Social Sciences Bulletin, 41(2): 7–20. https://doi.org/10.59893/szv.2025.2(1)
Central Bank Digital Currencies (CBDCs) represent one of the most important monetary innovations in recent decades, with the potential to transform not only payment systems but also the entire financial framework. Their appeal arises from their promise of greater efficiency, lower transaction costs, enhanced monetary supervision, and, in theory, broader financial inclusion. Nevertheless, like all major innovations, CBDCs carry the risk of “systemic disruption”. At the heart of the CBDC debate lies a delicate and sensitive balance between fostering technological progress and ensuring the fundamental stability of the financial system. A central bank that issues digital currency directly to the public risks undermining commercial banks as essential intermediaries. This disintermediation, while seemingly innocuous in stable conditions, could trigger significant credit contractions during crises, thereby hindering the effectiveness of monetary policy transmission and increasing the central bank’s role as a lender of last resort. This paper explores the central dilemma: how can monetary authorities harness the benefits of digital innovation without unintentionally destabilizing the financial system they are tasked with safeguarding? The findings suggest that the answer does not lie in rejecting CBDCs, but rather in designing them with humility, foresight, and a deep awareness of the vulnerabilities they expose. The upcoming policy choices are not merely technical – they are deeply political, with far-reaching implications for the future of currency, banking, and governmental power in the digital age.
Keywords: Central Bank Digital Currencies (CBDCs), money, credit, monetary policy.
Centrālās bankas digitālās valūtas un starpniecības trauslais līdzsvars
Centrālās bankas digitālās valūtas (CBDC) ir viena no nozīmīgākajām monetārajām inovācijām pēdējo desmitgažu laikā, kas spēj pārveidot ne tikai maksājumu sistēmas, bet arī visu finanšu sistēmu. To pievilcība balstās uz solījumiem paaugstināt efektivitāti, samazināt darījumu izmaksas, stiprināt monetāro uzraudzību un, teorētiski, paplašināt piekļuvi finanšu pakalpojumiem. Tomēr, tāpat kā visas lielās inovācijas, centrālo banku digitālajām valūtām piemīt “sistēmiskas kļūmes” risks. Diskusijas par centrālo banku digitālajām valūtām pamatā ir smalks un delikāts līdzsvara jautājums – starp tehnoloģiskā progresa veicināšanu un finanšu sistēmas pamatstabilitātes nodrošināšanu. Centrālā banka, kas emitē digitālo valūtu tieši iedzīvotājiem, riskē vājināt komercbanku kā svarīgu starpnieku lomu. Šāda starpniecības samazināšana, kas šķiet nekaitīga stabilos apstākļos, var izraisīt būtisku kreditēšanas kritumu krīzes laikā, tādējādi mazinot monetārās politikas transmisijas efektivitāti un pastiprinot centrālās bankas lomu kā pēdējās instances kreditētājai. Šajā rakstā tiek analizēta centrālā dilemma – kā monetārās politikas institūcijas var izmantot digitālo inovāciju priekšrocības, nejauši nedestabilizējot finanšu sistēmu, kuru tām uzticēts aizsargāt? Pētījuma rezultāti rāda, ka risinājums neslēpjas atteikumā no centrālo banku digitālajām valūtām (CBDC), bet gan to izstrādē ar pazemību, tālredzību un dziļu izpratni par ievainojamībām, ko tās rada. Gaidāmie politiskie lēmumi nav tikai tehniski, bet gan dziļi politiski, un tiem būs tālejošas sekas nākotnes naudas apritē, banku darbībā un valsts varas īstenošanā digitālajā laikmetā.
Atslēgvārdi: Centrālās bankas digitālās valūtas (CBDV), nauda, kredīts, monetārā politika.
