.svg)
Guntis Gerhards
Dr. hist.
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
guntis.gerhards@inbox.lv
Antonija Vilcāne
Dr. hist.
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
vilcaneantonija@inbox.lv
Elīna Pētersone-Gordina
PhD
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
ep15004@lu.lv
Vikingu laikmets Latvijā: Lejasbitēnu kapulauka starpdisciplināra izpēte
Atslēgas vārdi: arheoloģija, hronoloģija, apbedīšanas tradīcijas, senā DNS, stabilie izotopi, vikingi
Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir Lejasbitēnu kapulauka arheoloģisko avotu analīze un antropoloģiskā materiāla molekulāri bioloģiskā un bioģeoķīmiskā izpēte, lai raksturotu Lejasbitēnu kopienu. Atšķirībā no Skandināvijas valstīm, Igaunijas un Lietuvas Latvijas arheoloģijā vikingu laikmets netiek izdalīts kā atsevišķs hronoloģisks periods. Kapulauks atradās nozīmīga ūdensceļa – Daugavas upes – labajā krastā netālu no mūsdienu Aizkraukles. Radioaktīvā oglekļa datējumi liecina, ka Lejasbitēnu kapulauks izmantots galvenokārt 7.–10. gs. Sākotnēji apbedījumi ierakti gredzenveidā ap iespējamajiem agrā dzelzs laikmeta uzkalniņiem, bet vēlākie 8.–10. gs. apbedījumi veido rindas ar dzimtēm (vīrietis vai sieviete) raksturīgo pretējo orientāciju. Lejasbitēnu kapulaukā kapa inventāri ir samērā vienveidīgi un saistāmi ar vietējiem iedzīvotājiem. Tikai retos gadījumos atsevišķi kapi izceļas no pārējiem, piemēram, 341. kapā atrasts divasmens zobens, kas uzskatāms par vikingu laikmeta importu no Skandināvijas. Stabilo izotopu analīzes rāda, ka kopiena bijusi sociāli stratificēta, jo konstatēti atšķirīgi dzīves apstākļi (uzturs) starp dzimtēm bērnībā. Senās DNS analīzes devušas pirmos datus par Lejasbitēnu kapulaukā apbedīto indivīdu radniecību pa mātes līniju un iespējamo kapulaukā apbedīto indivīdu ģenētisko saistību ar Skandināvijas iedzīvotājiem. Vikingu kontekstā Lejasbitēnu kapulauks minēts saistībā ar Gotlandē atrasto Spellingas bronzas lietu depozītu, uzskatot, ka daļa senlietu nāk no postītiem Lejasbitēnu apbedījumiem un liecina par vikingu laupīšanas pēdām Austrumbaltijas reģionā. Kapulauka izpētē iegūtie dati ir nozīmīgi vikingu laikmeta procesu raksturojumam un nosaka nepieciešamību turpināt starpdisciplinārus pētījumus gan Lejasbitēnu kapulauka, gan plašākā reģionālā kontekstā.
Guntis Gerhards
Dr. hist.
Institute of Latvian History, University of Latvia
guntis.gerhards@inbox.lv
Antonija Vilcāne
Dr. hist.
Institute of Latvian History, University of Latvia
vilcaneantonija@inbox.lv
Elīna Pētersone-Gordina
PhD
Institute of Latvian History, University of Latvia
ep15004@lu.lv
The Viking Age in Latvia: Interdisciplinary Research of the Lejasbitēni Burial Ground
Key words: archaeology, chronology, burial traditions, ancient DNA, stable isotopes, vikings
Summary
The aim of the present research is to analyse archaeological sources of the Lejasbitēni burial ground and to carry out biomolecular and biogeochemical analysis of the human skeletal remains in order to obtain detailed information about the Lejasbitēni community during the Viking Age. In contrast to Scandinavian countries, Estonia, and Lithuania, the Viking Age is not considered as a distinctive chronological period in the archaeology of Latvia. The Lejasbitēni burial ground was located on the right bank of an important waterway, the river Daugava, near the present-day town of Aizkraukle. Radiocarbon dating suggests that the burial ground was mainly in use between the 7th – 10th centuries CE. The earliest burials were arranged in circles around presumably early Iron Age barrows, but later burials from the 8th – 10th centuries CE were organised in rows and followed opposite orientation according to gender (male or female). In the Lejasbitēni burial ground, grave stock items mostly follow a simple pattern and are of local origin. Only a handful of burials are different in terms of grave stock, for example, Burial 341 contained a double-edged sword which was most likely imported from Scandinavia. Stable isotope analysis suggests that the community was socially stratified, as dietary differences were observed between male and female gender individuals during childhood. Ancient DNA analysis has provided initial data about matrilinear kinship of the individuals buried in the Lejasbitēni burial ground, as well as their possible genetic links with Scandinavian populations. In another possible connection with the Vikings, some researchers believe that several items looted from the Lejasbitēni burials were a part of the Spillings Hoard bronze deposition in Gotland, thus providing evidence for Viking looting in the Eastern Baltic region. The data obtained during this research add significantly to the study of the Viking Age in Latvia and demonstrate the importance of continuing interdisciplinary research into this period through the Lejasbitēni burial ground as well as contemporary archaeological sites in the region.
How to cite
Gerhards, G., Vilcāne, A., Pētersone-Gordina, E. (2024) Vikingu laikmets Latvijā: Lejasbitēnu kapulauka starpdisciplināra izpēte. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 31.–38. lpp.
