.svg)
Irēna Saleniece
Dr. hist.
Daugavpils Universitāte
irena.saleniece@du.lv
Cilvēka dzīves gājums padomju Latvijā: atveidojums mutvārdu vēsturē un rakstītajos vēstures avotos
Atslēgas vārdi: padomju Latvija, kompartijas organizācijas sekretārs, vēstures avoti, arhīva dokumenti, padomju prese, mutvārdu vēsture
Kopsavilkums
Balstoties dažāda veida vēstures avotos (arhīva dokumenti, prese, mutvārdu vēsture u. c.), rakstā ir atveidots atsevišķa cilvēka dzīves gājums Latvijas vēstures padomju periodā. Dzīvesstāsta analīze atklāja pretrunīgu teicējas pašapziņu: no vienas puses, viņa atzinīgi vērtēja 20. gs. 90. gados Latvijas sabiedrībā notikušās pārmaiņas – atgriešanos pie valsts neatkarības; no otras puses, pastāvīgi uzsvēra sava likteņa traģiskumu gan personiski, gan saistībā ar sociālajām un politiskajām pārmaiņām. Teicēja, kas dzimusi 1928. gadā Latvijas dienvidaustrumos katoļticīgu zemnieku ģimenē, par pastāvēšanas pamatu jau no bērnības uzskatīja darbu savā zemē, tuvību dabai, ticību Dievam, ģimenes vērtību, tradīciju ievērošanu. Otrās padomju okupācijas pirmajā gadā viņa iestājās pedagoģiskajā skolā, t. i., kļuva par vienu no tūkstošiem Latvijas jauniešu, kurus padomju vara gatavoja par topošajiem “komunisma cēlāju” audzinātājiem. Tieši šī paaudze, 20. gs. 20.–30. gados dzimušie, nonāca sarežģītā situācijā: sākumā viņi studiju gaitā tika pakļauti mērķtiecīgai un visaptverošai sovetizācijai, bet pēc tam, jau kā skolotājiem, nācās “sovetizēt” nākamās skolēnu paaudzes. Konkrētajā gadījumā situāciju sarežģīja tas, ka teicēja no pedagoģiskā darba pārgāja uz partijas darbu. Viņa bija spiesta publiski noliegt savas bērnības vērtības, tajā pašā laikā iekšēji turpinot apzināties to nozīmi un pat slepeni uzturot tās. Taču apkārtējie uztvēra galvenokārt viņas uzvedības ārējās izpausmes un interpretēja tās kā apņemšanos ievērot padomju normas. Pēc totalitārās sistēmas sabrukuma bijušie kolhoznieki sāka pārmest teicējai komunistisko prasību uzspiešanu padomju laikā. Kopā ar atmiņām par personīgajiem traģiskiem zaudējumiem tas iekrāsoja teicējas mūža nogali skumjos toņos.
Irēna Saleniece
Dr. hist.
Daugavpils University
irena.saleniece@du.lv
Human’s Life in Soviet Latvia: representation in oral history and written historical sources
Keywords: Soviet Latvia, secretary of the Communist Party organization, historical sources, archival documents, Soviet press, oral history
Summary
The analysis of the interview revealed a contradictory self-perception of the narrator, who, on the one hand, welcomed the changes that took place in Latvian society in the 1990s as a return to the only acceptable state of affairs, and, on the other hand, constantly emphasized the tragedy of her own fate, both personally and in connection with the social and political changes. The narrator, born in 1928 into a family of non-poor Catholic peasants in the south-east of Latvia, from her childhood considered work on their own land, immersion in nature, faith in God, the value of the family, and observance of traditions as the basis of existence. In the first year of the second Soviet occupation, the narrator entered the Teacher Training Institute and became one of the thousands of young people in Latvia seen by the authorities as future educators of “the builders of communism”. It was that generation, people born in the 1920s and 1930s, that found themselves in a difficult situation: at first, they themselves were subjected to purposeful and comprehensive sovietisation in the course of their education, and then, having already become teachers, they had to “sovietise” the next generations of pupils. In the present case, the situation was aggravated by the fact that the narrator switched from pedagogical to party work. She was constantly forced to publicly sacrifice the values of her childhood, at the same time internally continuing to realize their significance and maintain them. However, people around her perceived, first of all, the external manifestations of her behaviour and interpreted them as a commitment to Soviet norms. The refusal of the society from the totalitarian system resulted in the narrator being accused of imposing communist demands. Combined with the memory of personal tragic losses, this painted the last decade of narrator’s life in sad shades of grey.
Saleniece, I. (2025) Cilvēka dzīves gājums padomju Latvijā: atveidojums mutvārdu vēsturē un rakstītajos vēstures avotos.In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVIII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 80.–92. lpp. https://doi.org/10.59893/vac.28.009
