.svg)
Baiba Pazāne
Vēstures maģistre
Latvijas Universitāte
baiba_pazane@inbox.lv
Latvijas Pareizticīgās baznīcas īpašumu reevakuācija no Padomju Krievijas 1920.–1928. gadā: baznīcu zvanu jautājums
Atslēgas vārdi: zvani, baznīcas inventārs, pareizticīgais dievnams, evakuācija, reevakuācija
Kopsavilkums
Krievijas armijai atkāpjoties, 1915. gada jūlijā tika evakuēta Latvijas pareizticīgajiem dievnamiem piederošo zvanu lielākā daļa. 1920. gada 11. augusta Rīgas miera līgums un uz tā pamata sastādītā jauktā Padomju Krievijas un Latvijas Reevakuācijas komisija deva cerības šos zvanus atgriezt. Taču reevakuācijas jautājuma risināšana izrādījās sarežģīts process. Par spīti padomju centieniem ierobežot Latvijas ieceltā pārstāvja Krišjāņa Kalniņa darbību Padomju Krievijas teritorijā, ar poļu diplomātu palīdzību viņam izdevās iegūt vērtīgu informāciju par zudušajiem dievnamu zvaniem. Pateicoties tai, līdz 1927. gadam notika trīs evakuēto dievnama zvanu atgriešanas etapi. Tomēr vēl joprojām tā bija mazākā evakuēto zvanu daļa, turklāt lielākā daļa bija bojāti, pilnīgi sasisti vai nemaz nepiederēja Latvijas Pareizticīgajai baznīcai (turpmāk – LPB). Reevakuācija ieilga padomju valdības piekoptās novilcināšanas taktikas, Reevakuācijas komisijas darba kavēšanās dēļ, kā arī būtisks bija finansiālais jautājums. Pēc miera līguma noteikumiem Krievijas pusei bija jāsedz visi ar baznīcas inventāra reevakuāciju saistītie transporta izdevumi, taču lielākā daļa bija jāuzņemas LPB Sinodei. Reevakuācijas gaitas lēnajā norisē atbildība bija jāuzņemas arī Latvijas valdībai, kuras attieksme pret šo jautājumu bija vairāk formāla. Rezultātā Latvijas pareizticīgajiem dievnamiem tika atgriezta zvanu mazākā daļa, daļa – pilnīgi nelietojamā stāvoklī.
Baiba Pazāne
MA History
University of Latvia
baiba_pazane@inbox.lv
Re-Evacuation of the Property of the Orthodox Church of Latvia from Soviet Russia in 1920-1928: the issue of church bells
Key words: bells, church inventory, Orthodox church building, evacuation, re-evacuation
Summary
In 1915, the major part of church bells from Latvian Orthodox churches were evacuated with the retreat of Russian army. The Riga Peace Treaty of August 11, 1920 and the mixed Re-Evacuation Commission of Soviet Russia and Latvia gave hope that these bells would be returned. However, solving the issue of re-evacuation turned out to be a difficult process. In spite of the Soviet efforts to limit the activity of the appointed representative of Latvia in the territory of Soviet Russia Krišjānis Kalniņš, with the help of Polish diplomats, he managed to obtain valuabl information about the lost church bells. Owing to this, until 1927 there happened three stages of returning the evacuated church bells However, it was still the minor part of the evacuated bells, and most of them had been damaged, completely broken or did not belong to the Latvian Orthodox Church (hereinafter – LOC). The re-evacuation took a long time due to the delay tactics practiced by the Soviet government, the delay in the work of the re-evacuation commission, as well as the financial issue. According to the terms of the peace treaty, the Russian party had to cover all the transport expenses related to the re-evacuation of the church inventory, however, most of them had to be borne by the LOC Synod. The Latvian government, whose attitude towards this issue was more formal, also had to take responsibility for the slow progress of the re-evacuation. As a result, the minor part of the bells were returned to Latvian Orthodox churches, some of them in a completely unusable condition.
How to cite
Pazāne, B. (2025) Latvijas Pareizticīgās baznīcas īpašumu reevakuācija no Padomju Krievijas 1920.–1928. gadā: baznīcu zvanu jautājums. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVIII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 73.–79. lpp. https://doi.org/10.59893/vac.28.008
