.svg)
Izvēlējos piedalīties Erasmus mobilitātē, jo uzskatu, ka tā ir lieliska iespēja studēt un ceļot vienlaikus, redzēt daudz ko jaunu, kā arī kļūt patstāvīgam un visu plānot pašam, proti, studijas, izklaides, kā arī izdevumus, kas, manuprāt, ir arī viens no svargākajiem aspektiem, kāpēc ir vērts braukt apmaiņas programmā. Tā ir arī pašrealizēšanās iespēja – būt neatkarīgam, piedalīties dažādos pasākumos, pilnveidot svešvalodas zināšanas, kontaktēties ar citiem Erasmus studentiem un uzzināt daudz ko interesantu arī no viņiem.
Pirms mobilitātes nosūtošā augstskola ļoti palīdzēja saistībā ar dokumentiem, kādi bija nepieciešami. Arī mobilitātes laikā palīdzēja daudzos jautājumos, atgādināja par dokumentiem un citu, kas bija ļoti ērti un nepieciešami.
Viesaugstskolā ļoti palīdzēja koordinatore. Liels paldies viņai! Viņa organizēja un sarunāja ar visiem pasniedzējiem par studijām, eksāmeniem, konsultācijām u.t.t. Visu paskaidroja, pat deva iespēju piedalīties dažādos semināros, kā arī parādīja Bulgārijas skaistākās vietas, kas bija ļoti laipni no viņas puses. Arī pēc mobilitātes kontaktējamies ar viņu. Arī mentors mums arī palīdzēja, bet ne tas, kurš mums bija domāts, bet viens mentors, kas bija uz visiem Erasmus studentiem. Viņš ar mums arī daudz kur ceļoja. Viņš mums bija kā gids, kā mentors un, protams, kā draugs.
Ieguvumu no Erasmus mobilitātes ir patiešām daudz. Pirmkārt, svešvalodu zināšanu pilnveidošana. Tā kā starp Erasmus studentiem runājām angļu valodā, katrs no mums pilnveidoja savas angļu valodas zināšanas, taču angļu valoda nebija vienīgā valoda, kurā komunicējām. Citreiz savā starpā „iespiedām” arī bulgāru vārdus, tā kā buglāru valoda ir līdzīga krievu valodai, citreiz runājām krievu valodā gan ar Erasmus studentiem, kuri runāja krievu valodā, gan ar pasniedzējiem. Bieži vien mācījām viens otram savu dzimto valodu. Piemēram, man mācīja spāņu vārdus, savukārt es mācīju latviešu dziesmas. Interesanti bija uzzināt dažādas gan bulgāru, gan pašu Erasmus studentu tradīcijas. Dalījāmies ar savām pieredzēm, tradīcijām, stāstījām par savas valsts kultūru. Vārdu sakot, apmainījāmies ar informāciju, kas, manuprāt, bija patiešām interesanti!
Lekcijas un konsultācijas nebija tik interesantas, taču, gribot negribot, tās bija jāapmeklē. Lekcijās un konsultācijās daudz bija jāstāsta par sevi – no kurienes esam, ko mēs studējam u.t.t. Taču paralēli tam visam uzzinājām un papildinājām savas zināšanas ekonomikas nozarē.
Viens no svarīgākajiem ieguvumiem, manuprāt, ir neatkarība un patstāvība. Ceļojot ar atbildīgo personu, vai tie būtu vecāki, radinieki vai kāds cits, tā vai citādi vienmēr paļaujies uz viņu, taču, ceļojot vienam, viss jāplāno pašam, jāprasa palīdzību pašam, jāmeklē informāciju pašam, jāskaita nauda pašam – tas viss „paaugstina” drosmes, patstāvības līmeni, kas arī ir viena no lielākajām pieredzēm, kuras ir jāpiedzīvo, lai paplašinātu savu redzesloku un turpmāk zinātu kā rīkoties, ja piedzīvo to otrreiz.
Spilgtākais iespaids personīgi man bija augstie kalni. Latvijā, kā zināms, ir tikai līdzenumi, un augstākais punkts ir tikai 312 metru augsts, salīdzinājumā ar Bulgārijas virsotnēm, Gaiziņš ir nekas.
Neparasta šķita arī 6 ballu sistēma universitātē. Pašas universitātes fakultātes atradās dažādās pilsētas malās, kas mums nebija ērti, jo mūsu fakultāte atradās ļoti tālu un vajadzēja braukt ar sabiedrisko transportu.
Daba Bulgārijā ir burvīga! Laiks bija brīnišķīgs. Novembris Bulgārijā bija kā jūnijs Latvijā. Tikai viena nedēļa bija diezgan auksta un sniegota, taču pārējās dienas ļoti siltas. Iesaku uz rudens semestri ņemt līdzi ne tikai ziemas drēbes, bet arī vasaras.
Ieteikumi:
Paldies par iespēju!
