Una Bērente
Vēstures maģistre
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departaments
berenteuna@gmail.com
19.–20. gadsimta sākuma etnogrāfisko kamanu dekorējumu veidi
Atslēgas vārdi: kamanu dekorējumu veidi, kokgrebumi, virpojumi, krāsojums, metālkalumi, tapsējums
Kopsavilkums
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā ragavas bija ikdienas darbu veikšanas līdzeklis, bet kamanas lietotas tikai svinīgos izbraukumos. Sākotnēji kamanas izgatavoja saimniecībā uz vietas, vēlāk pasūtīja kokamatniekam, apkalšanas darbus veica kalējs. Raksta mērķis ir analizēt lietiskos un rakstītos avotus, izpētīt kamanu vēsturisko attīstību, tipoloģiju, izgatavošanu un izmantošanas hronoloģiju. Būtiska loma ir vietējo amatnieku prasmju attīstīšanai, pieejamajiem materiāliem, kā arī dienvidu, ziemeļu un austrumu kaimiņzemju amatniecības ietekmēm. Kamanu rotājumos izdalāmas četras ornamentu grupas: koka rotājumi, krāsojums, metālkalumi/lējumi un kamanu dekorējumi pēc pilsētas transportlīdzekļu paraugiem. 18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā kamanu dēlīšus jeb galdiņus dedzināja melnus un tajos iegreba ornamentu. Šāds rotājuma veids līdz mūsdienām nav saglabājies. 19. gadsimta sākumā kamanām izmantoja ar kaltu grebtus vienkāršus ornamentus, gadsimta vidū attīstījās cirstu stilbiņu, pildiņu un virpojuma dekorēšanas paņēmieni. Cirstus stilbiņus izmantoja arī ragavu uzlikā jeb kreslī. Cirstie, atstatus un dažādos garumos liktie stilbiņi kalpoja kā atbalsts un dekoratīvs elements. 19. gadsimta vidū kamanas krāsoja monohromi, gadsimta beigās sāka izmantot polihromu krāsojumu; visbiežāk izplatīts baltkrievu tipa kamanās un pilnos krešļos. Metālu sākotnēji izmantoja slieču apkalšanā, bet 19. gadsimta beigās apaļmetāla stieņi pildīja ne tikai funkcionālu lomu, bet kalpoja arī kā dekora elements. 19. gadsimta 80. gados lauku amatnieki pēc pilsētas parauga kamanu dekorā sāka izmantot misiņa rotājumus, ādas sniegtverus un tapsējumu kulbas iekšpusē. Lietisko un rakstīto avotu analīze papildina zināšanas par līdz šim mazpētītajiem 19.–20. gadsimta kamanu dekorēšanas paņēmieniem Latvijā, to izgatavošanas un lietošanas tendencēm zemnieku sētā. Analizētie kamanu ornamenti sniedz ieskatu gan materiālajās un tehniskajās iespējās zemnieka saimniecībā, gan estētiskajos priekšstatos.
Una Bērente
MA History
The Ethnography Department, the Ethnographic Open-Air Museum of Latvia
berenteuna@gmail.com
Decoration Types of Ethnographic Sledges between the 19th and Early 20th Century
Key words: sleigh decoration types, wood carvings, turnings, coloring, metal works, upholstery
Summary
From the 19th century to the beginning of the 20th century, sledges were a means of everyday work, but sleighs were used only for ceremonial outings. Initially, sleighs asthe ceremonial vehicles were made by hand on the farm, later they were ordered from a woodworker, and metalwork was done by a blacksmith. The purpose of this article is to analyse material and written sources, to study the historical development, typology, production of sleighs and the chronology of their use. The development of local artisans, the available materials, professional capacity, as well as the influence of crafts from the southern, northern, and eastern neighbouring countries play a significant role. Four groups of basic ornament groups can be distinguished: wood decorations, painting, metal forgings/castings, and sleigh decorations based on city samples. In the 18th and early 19th century, sleigh boards were burned black and ornaments were carved into them. At the beginning of the 19th century, simple ornaments carved with a chisel were used in sleigh decoration. In the mid-19th century, decoration techniques such as carved shanks, panelling, and turning developed. Carved shanks were also used in the construction of the kreslis – addition for sledge. In the mid-19th century, sleighs were painted monochrome, but towards the end of the 19th century, polychrome painting began to be used. It is most common in Belarusian-type sleds and full additions for sledges. The metal was originally used in the cladding of runners, but in late 19th century, round metal rods performed not only a functional role, but also served as a decorative element. In the 1880s, following the urban style, rural craftsmen began to use brass decorations, leather snow-catchers, and upholstery in the interior of the sleigh. The analysis of physical and written sources complements the so far little-studied and analysed ideas about 19th–20th century decorating techniques of runner-based vehicles in Latvia, trends in their production and use on the farmstead. The analysed sleigh ornaments provide an idea of both the material and technical possibilities of the farmer as well as their aestheticaideals.
How to cite
Bērente, U. (2025) 19.–20. gadsimta sākuma etnogrāfisko kamanu dekorējumu veidi. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVIII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 6.–15. lpp. https://doi.org/10.59893/vac.28.001