.svg)
Сигитас Лужис
От сражений с поляками к схватке с французами: пярлойские партизаны в Клайпедском «восстании» 1923 г.
Ключевые слова: Клайпедский край, Клайпедское восстание, партизаны, Пярлоя, Эдуардас Норейка
Sigitas Lūžys
Mg. philol.
Vītauta Dižā Universitāte
sigitas.luzys@vdu.lt
No cīņām ar poļiem līdz kaujām ar francūžiem: Perlojas partizāni Klaipēdas “sacelšanās” laikā 1923. gadā
Atslēgas vārdi: Klaipēdas apgabals, Klaipēdas sacelšanās, partizāni, Perloja, Eduards Noreika
Kopsavilkums
Klaipēdas apgabala pievienošana Lietuvai pēc savas nozīmes ir pielīdzināma citiem nozīmīgiem 20. gs notikumiem Lietuvā: neatkarības pasludināšanai un valsts integritātes nodrošināšanai, valsts atjaunošanai. Klaipēdas apgabala pievienošana jeb, kā to mēdz dēvēt, Klaipēdas sacelšanās tika realizēta kopīgiem, visas Lietuvas spēkiem. Nemiernieki bija Lietuvas militārpersonas, brīvprātīgie skolēni, zemnieki, valsts ierēdņi, strēlnieki un partizāni no Lietuvas piefrontes apgabaliem: Dzūkijas, Aukštaitijas un Suvalkijas. Lai nodrošinātu sacelšanās bruņotos spēkus, Lietuvas premjerministrs Ernests Galvanausks piesaistīja Lietuvas strēlnieku savienības militāro atbalstu Vinca Krēves-Mickēviča vadībā. Strēlnieku dalība Klaipēdas sacelšanās kustībā tika pasniegta kā atsaukšanās uz vietējo lietuviešu izveidotās Augstākās Mazlietuvas glābšanas komitejas aicinājumu 1923. gada 7. janvārī “Brāļi strēlnieki!”, lūdzot palīdzību. Strēlnieku vervēšana tika veikta slepeni visā Lietuvā, īpaši piefrontes zonās. Lietuvas dienvidaustrumos, Dzūkijā, kuras daļa atradās poļu okupācijā, lielākā tā saukto partizānu vienība tika sapulcināta Perlojas ciemā. Izmantojot arhīvu dokumentus, bija iespējams identificēt 49 Perlojas partizānu, kuri piedalījās Klaipēdas sacelšanās kustībā, vārdus. Ne visi no tiem, kas pievienojās Perlojas strēlnieku vienībai, bija Perlojas vietējie iedzīvotāji, daži nāca no poļu okupētajiem apgabaliem uz dienvidiem. Dokumentos ir norādīti 39 vietējie perlojieši, kuri piedalījās Klaipēdas sacelšanās kustībā. Lietuvā tika izveidota speciālo uzdevumu vienība Jona Polovinska (pseidonīms Hanss Budris) vadībā. Perlojieši tika iekļauti 1. grupas otrajā rotā, kura sastāvēja no 103 karavīriem. Tās uzdevums bija ieņemt Klaipēdu. Rotu vadīja karadarbības rezultātā bojāgājušais jaunais Lietuvas armijas kapteinis Eduards Noreika. 1923. gada 10. janvārī vairāk nekā tūkstotis bruņotu lietuviešu šķērsoja robežu un tajā pašā dienā bez pretošanās ieņēma gandrīz visu reģionu, izņemot Klaipēdas pilsētu. Uzbrukums Klaipēdai sākās 15. janvāra rītā. Neviens no Perlojas iedzīvotājiem sacelšanās laikā necieta, vienu sagūstīja francūži. Uzbrukuma laikā Klaipēdai tika nogalināts rotas komandieris Eduards Noreika.
Sigitas Lūžys
MA Philology
Vytautas Magnus University
sigitas.luzys@vdu.lt
From the Battles with the Poles to the Fight with the French: Partisans of Perloja in the Klaipėda “Uprising” of 1923
Key words: Klaipėda Region, the annexation of Klaipėda by Lithuania, partisans, Perloja, Eduardas Noreika
Summary
The annexation of Klaipėda Region by Lithuania is one of the most important events of the 20th century in Lithuania. The annexation of Klaipėda or, as it is commonly known, the Klaipėda Uprising, was the result of the joint efforts of the whole Lithuania. The “rebels” fighting for Lithuania Minor were the Lithuanian military, volunteer students, peasants, civil servants, riflemen, and partisans from the Lithuanian frontline areas of Dzūkija, Aukštaitija, and Suvalkija. Prime Minister of Lithuania, Ernestas Galvanauskas used the Lithuanian Riflemen’s Union, led by Vincas Krėvė-Mickevičius, to secure military support for the “uprising”. The participation of the riflemen in the Klaipėda “uprising” was represented as a response to the appeal to “Brothers Riflemen” for help made on 7 January 1923 by the Chief Rescue Committee of Lithuania Minor established by the local Lithuanians. The recruitment of the riflemen was carried out secretly all over Lithuania, especially in the frontline area. In Dzūkija, the southeastern region of Lithuania, part of which was occupied by the Poles, the largest group of “rebels”, the so-called “partisans”, was recruited in the village of Perloja. 49 partisans of Perloja who took part in the Klaipėda “uprising” have been identified on the basis of the analysis of archival documents. Not all of them were local residents of Perloja; some of them had moved to Perloja from the territories occupied by the Poles south of the Merkys river and joined the Perloja rifle squad. Documents show that in total 39 local residents of Perloja took part in the Klaipėda “uprising”. A special detachment was formed for the “uprising” under the command of Jonas Polovinskas (pseudonym Hansas Budrys). The residents of Perloja were assigned to Company 2 of Group 1, whose task was to take Klaipėda, which consisted of 103 fighters and was commanded by a young Captain of the Lithuanian Army, Eduardas Noreika. On 10 January 1923, more than a thousand of armed Lithuanians crossed the border and on the same day captured almost the entire region without resistance, except for the city of Klaipėda. The storming of the besieged Klaipėda began on 15 January. None of the residents of Perloja were injured in the “uprising”. One was captured by the French. During the storming of Klaipėda, the Commander of the Company, Eduardas Noreika was killed.
Lūžys, S. (2024) Ot srazhenij s poljakami k shvatke s francuzami: pjarlojskie partizany v Klajpedskom «vosstanii» 1923 g. In: Saleniece, I., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. XXVII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”. 87.–95. lpp.
