• A- A A+
  • Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību (Ministru kabineta noteikumi Nr.662 ) un Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība (Ministru kabineta noteikumi Nr.480 )

    Ministru kabineta noteikumi Nr.662

    Rīgā 2014.gada 28.oktobrī (prot. Nr.58 5.§)

    Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību

    Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma14.panta 13. un 32.punktu,
    48.panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma18.pantu

    I. Vispārīgie jautājumi

    1. Noteikumi nosaka pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.

    2. Pedagoga izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecina ieraksts izglītības dokumentā atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītības atzīšanu vai pielīdzināšanu.

    3. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, kā arī interešu izglītības pedagogs profesionālo kompetenci pilnveido:

    3.1. pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programmās (turpmāk – A programma) atbilstoši šo noteikumu 11. punktam;

    3.2. pedagogu profesionālās kompetences pilnveides B programmās (turpmāk – B programma), iegūstot tiesības:

    3.2.1. mācīt citus mācību priekšmetus vai strādāt citā izglītības pakāpē;

    3.2.2. mācību priekšmetu skolotājam strādāt speciālās izglītības iestādē;

    3.2.3. veikt pedagoģisko darbību, ja personai nav skolotāja profesionālās kvalifikācijas.

    II. Pedagoga izglītība un profesionālā kvalifikācija

    4. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, kā arī interešu izglītības pedagoga profesijai nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības un profesionālās kompetences pilnveides B programmas minētas šo noteikumu 1. pielikumā.

    5. Tiesības pasniegt citus mācību priekšmetus vai strādāt citā izglītības pakāpē ir pedagogam, kurš ieguvis augstāko izglītību un skolotāja profesionālo kvalifikāciju un gada laikā uzsācis atbilstošas B programmas apguvi.

    6. Personai, kurai ir bakalaura grāds vai otrā līmeņa augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē un apgūta izglītības programma pedagoģijā (tai skaitā līderībā, pārmaiņu un izglītības vadībā), ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam, ir tiesības strādāt par pedagogu. Minētā programma ir pielīdzināma B programmai.

    III. Pedagoga profesionālās kompetences pilnveide

    7. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, kā arī interešu izglītības pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās kompetences pilnveidi, kuru veic triju gadu laikā ne mazāk par 36 stundām un plāno to sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā pedagogs veic pedagoģisko darbību. Pedagogs, kurš veic pedagoģisko darbību sertificētā privātpraksē, profesionālās kompetences pilnveidi plāno individuāli.

    8. Augstskolu un koledžu pedagogiem līdz ievēlēšanas termiņa beigām akadēmiskajā amatā jāapgūst profesionālās pilnveides programmas par inovācijām augstākās izglītības sistēmā, augstskolu didaktikā vai izglītības darba vadībā 160 akadēmisko stundu apjomā (tai skaitā vismaz 60 kontaktstundas). Profesionālā pilnveide var ietvert profesionālās pilnveides mērķim atbilstošu starptautisko mobilitāti un piedalīšanos konferencēs un semināros, ko apliecina iesniegtie dokumenti.

    9. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, kā arī interešu izglītības pedagogam ir tiesības savu profesionālo kompetenci pilnveidot dažādās A vai B programmās. Šo programmu apguvi apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, pedagogs iesniedz izglītības iestādē, kurā tas veic pedagoģisko darbību. Izglītības iestāde informāciju par pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi reģistrē Valsts izglītības informācijas sistēmas datubāzē.

    10. Pedagogs, kurš ieguvis vai iegūst augstāko izglītību vai apgūst vai ir apguvis B programmu, ir tiesīgs strādāt bez A programmas apguves trīs gadus pēc atbilstošās izglītības iegūšanas.

    11. A programma ietver vienu vai vairākus moduļus (relatīvi patstāvīga problēmorientēta, starpdisciplināra pedagogu profesionālās pilnveides daļa vismaz sešu stundu apjomā, kas nosaka attiecīgo kompetenču stratēģiskos mērķus un sagaidāmos rezultātus zinātniski pamatota pedagoģiskā procesa vadīšanai). Tā paredzēta noteiktai mērķauditorijai profesionālo kompetenču pilnveidei.

    12. A programmā var tikt ietverti šādi moduļi:

    12.1. pedagoga vispārējo kompetenču modulis (pilsoniskās attieksmes pilnveidošana, kvalitatīvas, radošas pedagoģiskās darbības veicināšana, īstenojot pedagoģisko procesu atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām, iekļaujošā un speciālā izglītība, bērnu tiesību aizsardzība, veselība un drošums, vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšana un novēršana (temati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu));

    12.2. izglītības satura un didaktikas modulis (mācību stratēģijas un metožu izvēle, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju prasmes kvalitatīvi modernā izglītības vidē);

    12.3. izglītības procesa vadības modulis (mērķtiecīga, uz rezultātu orientēta izglītības procesa organizācija, līderība, finanšu prasmes, izglītības iestādes konkurētspējas nodrošināšana, dokumentu pārvaldība, skolvadība);

    12.4. pedagoga pieredzes modulis (dalība konferencēs, semināros, meistarklasēs, stažēšanās nozares uzņēmumos, dalība darba devēju organizāciju rīkotās mācībās un metodisko materiālu sagatavošana savā mācību priekšmetā vai praktiskajās nodarbībās, pedagoga konkurētspējas veicināšana, personības attīstība).

    13. Izglītības iestādes vadītājs ieskaita pedagoga pieredzes moduļa apguvi ne vairāk kā sešu stundu apjomā pedagoga A programmas apguvē, pamatojoties uz atbilstošu apliecinājumu.

    14. A programmas apguvi apliecina arī dokuments par pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi ārvalstīs vai ārvalstu institūcijās Latvijā.

    15. Pedagogs apgūst A programmu:

    15.1. ko izstrādā un īsteno izglītības iestādes vai pedagogu profesionālās nevalstiskās organizācijas un kas saskaņota ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā programma tiek īstenota;

    15.2. ko izstrādā un īsteno ministriju padotības iestādes, kuru nolikumos paredzēta izglītojošas darbības veikšana. Augstākās izglītības iestādes un ministriju padotības iestādes, kuru nolikumos paredzēta izglītojošas darbības veikšana, A programmas īsteno bez saskaņošanas.

    16. Pedagogs apgūst B programmu, kuru izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas. B programmu un šo noteikumu 6. punktā minēto izglītības programmu pedagoģijā saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju, norādot programmas mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, uzņemšanas prasības saskaņā ar programmas īstenošanas veidu; mērķauditoriju, īstenošanas plānu un veidu, norādot apjomu stundās, plānotos tematus, to apguves formas un metodes. Trešdaļu no B programmas apjoma var apgūt tālmācībā.

    17. Pedagogs pēc A programmas apgūšanas saņem pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi apliecinošu dokumentu – apliecību (2. pielikums), ko izsniedz programmas īstenotājs. Apliecība par A programmas apguvi ir derīga trīs gadus pēc tās izsniegšanas.

    18. Pedagogs pēc B programmas apgūšanas saņem pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi apliecinošu dokumentu – sertifikātu (3. pielikums), ko izsniedz programmas īstenotājs. Sertifikāts derīgs tikai kopā ar dokumentu, kas apliecina attiecīgās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

    IV. Noslēguma jautājumi

    19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumus Nr. 363 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2013, 138. nr.).

    20. Apliecības par A programmas apguvi, kas izdotas līdz 2013. gada 19. jūlijam, ir derīgas trīs gadus pēc to izdošanas.

     

    Ministru prezidenta vietā –
    satiksmes ministrs Anrijs Matīss

    Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

    1.pielikums
    Ministru kabineta
    2014.gada 28.oktobra
    noteikumiem Nr.662

    Ministru kabineta noteikumi Nr. 480

    Rīgā 2016. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 36 34. §)

    Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība

    Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
    14. panta 38. un 39. punktu

    I. Vispārīgie jautājumi

    1. Noteikumi nosaka:

    1.1. izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas (turpmāk – audzināšana), vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos;

    1.2. pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;

    1.3. kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.

    2. Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs.

    3. Šo noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir cieši saistīta ar pašaudzināšanu (pašizziņu un pašpilnveidi).

    4. Izglītības procesā veicina izglītojamā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina šādas vērtības – dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Vērtību apliecināšanai un īstenošanai izkopjami šo noteikumu 7. punktā minētie tikumi. Vērtību sistēmas veidošanās un tikumu izkopšana ir process, kas turpinās visu mūžu.

     

    II.  Audzināšanas mērķis, uzdevumi un izkopjamie tikumi

    5. Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme).

    6. Audzināšanas uzdevumi attieksmes veidošanai ir veicināt izglītojamo:

    6.1. spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību;

    6.2. sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā;

    6.3. brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;

    6.4. pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām un sekmēt to ievērošanu;

    6.5. cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;

    6.6. orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanos vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā;

    6.7. piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās;

    6.8. mērķtiecīgu attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;

    6.9. nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu;

    6.10. sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā;

    6.11. atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

    7. Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes) ir:

    7.1. atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;

    7.2. centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;

    7.3. drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;

    7.4. godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;

    7.5. gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;

    7.6. laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;

    7.7. līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;

    7.8. mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;

    7.9. savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;

    7.10. solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;

    7.11. taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;

    7.12. tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

     

    III. Audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošana izglītības iestādē

    8. Audzināšanas process ir vienots, pēctecīgs, nepārtraukts un daudzveidīgs. Vērtības un tikumus izkopj, pedagogiem un izglītojamiem iedzīvinot tikumus savstarpējās attiecībās un pilnveidojot savu vērtību sistēmu. Izglītojamo audzināšanu īsteno:

    8.1. mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundā, ārpusstundu nodarbībās, starpbrīžos, interešu izglītības programmās, dažādos izglītības iestādes organizētajos pasākumos un projektos (izglītības iestādē un ārpus tās), ikdienas sadzīves situācijās;

    8.2. pedagogiem sadarbojoties ar izglītojamā vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību) un izglītojamā ģimeni;

    8.3. pedagoģiskajā sadarbībā, izglītojamo un pedagogu, atbalsta personāla un citu izglītības iestādē nodarbināto personu mijattiecībās.

    9. Izglītības iestāde nodrošina estētisku, funkcionālu, drošu un izglītojamā vispusīgai attīstībai labvēlīgu mācību un audzināšanas vidi (piemēram, izglītības iestādes attīstības plāna prioritārajos uzdevumos iekļauj vērtībizglītošanu, izstrādā un ievieš izglītības iestādē ētikas kodeksu, izglītojamo pozitīvas uzvedības atbalsta noteikumus, rodoties problēmsituācijām, tās operatīvi risina).

    10. Izglītības iestāde audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

    10.1. ievēro tiesiskumu un vienlīdzību pret visiem izglītojamiem neatkarīgi no izglītojamā vai viņa ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

    10.2. respektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādās spējas, atšķirīgās izglītības un īpašās vajadzības;

    10.3. veicina izglītojamā izpratni par šo noteikumu 4., 6. un 7. punktā minētajām vērtībām, uzdevumiem un tikumiem, nodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstību, motivē tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam, latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras, tajā skaitā tās lokālo un reģionālo atšķirību, un ētiskā mantojuma iepazīšanai un radošai tālāknodošanai;

    10.4. veicina izglītojamā izpratni par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē, organizē pasākumus, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanu (piemēram, Ģimenes dienas, Mātes dienas, Tēva dienas svinēšana);

    10.5. stiprina izglītojamā valstiskuma apziņu, veicina pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un citus pasākumus, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicina piederību savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai un informē par pilsoniskās līdzdalības iespējām;

    10.6. veicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu;

    10.7. veicina izglītojamā patstāvību un atbildīgu rīcību, nodrošina izglītojamo pārstāvniecību un līdzdalību priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tajā skaitā izglītojamo pašpārvaldes darbā;

    10.8. izstrādā audzināšanas darba virzienus audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai triju gadu periodam un plānu katram mācību gadam, nosakot atbildīgo par plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību, sistemātiski organizē audzināšanas darba izvērtējumu (tajā skaitā pedagogu pašnovērtējumu) un analīzi;

    10.9. organizē pasākumus vai atbalsta pedagogu un izglītojamo dalību pasākumos, kas nav pretrunā ar šo noteikumu 17. punktu.

    11. Pedagogs audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

    11.1. ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem;

    11.2. ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti;

    11.3. ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti;

    11.4. pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.

    IV. Valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas un valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas, valsts ģerboņa) lietošana izglītības iestādē

    12.Izglītības iestāde organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī.

    13. Izglītības iestāde organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs, kas sekmē izpratni un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kas saistīti ar 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 20. janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām 25. martā un 14. jūnijā, Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu 8. maijā, Eiropas dienu 9. maijā, Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu 21. augustā, Lāčplēša dienu 11. novembrī un citām likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām atceres un atzīmējamām dienām pēc izglītības iestādes ieskatiem.

    14. Izglītības iestādē redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, novieto valsts karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī valsts himnas tekstu.

    15. Valsts himnu izglītības iestādē izpilda likumā “Par Latvijas valsts himnu” noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

    16. Valsts karogu izglītības iestādē lieto Latvijas valsts karoga likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

    Kārtība, kādā izvērtējama informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, un izvērtēšanas kritēriji

    17. Izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izvērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:

    17.1. atbilst Satversmei un citos saistošajos tiesību aktos minētajām cilvēktiesībām;

    17.2. atbilst pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts izglītības standartos, kā arī šajos noteikumos noteiktajiem izglītības mērķiem un uzdevumiem;

    17.3. atbilst vispārdidaktiskajiem principiem, tajā skaitā izglītojamā uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā, ir mērķtiecīgi, zinātniski un saprotami, nodrošina sistēmiskumu, objektivitāti, pozitīvu mācību un audzināšanas emocionālo fonu;

    17.4. neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu;

    17.5. nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju;

    17.6. nav vērsti uz personas vai personu grupas diskriminēšanu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

    17.7. nav vērsti uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, neaicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.

    18. Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem pedagogs izvērtē patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai izglītības iestādes administrāciju.

    19. Sadarbojoties ar fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā pieņemot dāvinājumus, izglītības iestāde nodrošina informācijas, mācību līdzekļu un materiālu, mācību un audzināšanas metožu atbilstību šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem.

    20. Izglītības iestāde sadarbībā ar vietējo kopienu un citiem sadarbības partneriem ir tiesīga organizēt un piedalīties arī citos pasākumos, kas nav minēti šajos noteikumos, tajā skaitā starptautiskajos pasākumos un projektos, ja tie nav pretrunā ar šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem.

    21. Izglītojamā vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību), kuru bērns mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, vai pilngadīgam izglītojamam, kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, ir tiesības vērsties pie pedagoga un saņemt argumentētu skaidrojumu (pamatojumu) par izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu vai metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

    22. Ja pedagoga skaidrojums (pamatojums) par informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību neapmierina izglītojamā vecākus (personas, kas īsteno aizgādību) vai pilngadīgu izglītojamo, viņiem ir tiesības iesniegt izglītības iestādes vadītājam iesniegumu (norādot pamatojumu) ar lūgumu izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi. Izglītības iestādes vadītājs patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai izglītības iestādes padomi izvērtē iesniegumā norādītās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību un pieņem lēmumu.

    23. Izglītojamā vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību), kuru bērns mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, vai pilngadīgam izglītojamam, kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, ir tiesības iesniegt izglītības iestādē iesniegumu (norādot pamatojumu) ar lūgumu izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi izglītības iestādes padomē, ja izglītības iestādes padomes izveidi paredz Izglītības likums.

    24. Lēmumu par mācību vai audzināšanas darbā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību vai neatbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, norādot pamatojumu, izglītības iestādes padome pieņem ar balsu vairākumu. Lēmumu izglītības iestādes padome iesniedz izglītības iestādes vadītājam. Padomes lēmumam ir ieteikuma raksturs.

     

    Ministru prezidents Māris Kučinskis

    Izglītības un zinātnes ministra vietā –
    zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

    Pedagogiem nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveide B programmās

    Nr.
    p. k.

    Pedagoga profesijas vai amata nosaukums

    Nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija

    1.

    Skolas direktors, skolas direktora vietnieks Bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā.

    Profesionālās ievirzes izglītības iestādē –

    otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība nozarē

    vai bakalaura/maģistra grāds nozarē, ja studiju programmā apgūts pedagoģijas kurss vai mācību priekšmeta didaktikas kurss

    2.

    Vadītājs/direktors (izglītības jomā), vadītāja vietnieks/
    direktora vietnieks (izglītības jomā)
    Bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, ja studiju programmā apgūts pedagoģijas kurss vai mācību priekšmeta didaktikas kurss.

    Pirmsskolas izglītības iestādē – pirmsskolas izglītības skolotājam noteiktā izglītība

    3.

    Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs/direktors (izglītības jomā) (izņemot vispārizglītojošās izglītības iestādes) Bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā vai izglītībā,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    4.

    Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja vietnieks/direktora vietnieks (izglītības jomā) (izņemot vispārizglītojošās izglītības iestādes) Bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā vai izglītībā,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    5.

    Sporta organizators, vecākais sporta treneris, sporta metodiķis Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sporta nozarē vai bakalaura/maģistra grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un “C” kategorijas sporta speciālista sertifikāts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām

    6.

    Sporta treneris Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sporta nozarē vai pirmā līmeņa augstākā izglītība un “C” kategorijas sporta speciālista sertifikāts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām

    7.

    Profesionālās ievirzes izglītības skolotājs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība nozarē

    vai bakalaura/maģistra grāds nozarē, ja studiju programmā apgūts pedagoģijas kurss vai mācību priekšmeta didaktikas kurss,

    vai bakalaura/maģistra grāds nozarē,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā,

    vai profesionālās ievirzes izglītības programmās līdztekus pamatizglītībai – vidējā profesionālā izglītība nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    8.

    Profesionālās izglītības profesionālo mācību priekšmetu skolotājs Augstākā izglītība nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā vai profesionālā vidējā izglītība, vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirtā amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim nozarē, un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā.

    Prasības par pedagoģisko izglītību neattiecas uz profesionālās prakses vadītājiem, kuru pedagoģiskā darba slodze ir mazāka par 240 stundām gadā

    9.

    Vispārējās vidējās izglītības skolotājs Bakalaura/maģistra grāds mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikācija atbilstoši mācāmajam priekšmetam vai bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā un skolotāja kvalifikācija atbilstoši mācāmajam priekšmetam,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un skolotāja kvalifikācija atbilstoši mācāmajam priekšmetam, vai bakalaura/maģistra grāds mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē un divu gadu laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas pedagoga amatā uzsāktas studijas skolotāja kvalifikācijas ieguvei, vai bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un izglītības programma pedagoģijā (tai skaitā līderībā, pārmaiņu un izglītības vadībā), kuras apjoms nav mazāks par 650 stundām un kura tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē vai bakalaura/maģistra grāds mācību priekšmetam atbalstošā zinātnes nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, ja studiju programmā ietverta pedagoģiskā prakse un apgūts pedagoģijas kurss vai mācību priekšmeta didaktikas kurss, vai maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā vai mācāmajam priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un didaktiku, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un vidējās izglītības skolotāja kvalifikācija un B programma ne mazāk par 320 stundām cita vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta saturā un didaktikā tajā pašā tematiskajā jomā, vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma, kuru apgūst, ja iepriekš iegūts bakalaura grāds un skolotāja profesionālā kvalifikācija vai profesionālā augstākā izglītība un skolotāja profesionālā kvalifikācija, un pēc kuras apguves tiek piešķirta citu mācību priekšmetu vai citas izglītības pakāpes skolotāja profesionālā kvalifikācija.

    Mācību priekšmeta ar mazu stundu skaitu (105 un mazāk stundas vispārējās vidējās izglītības pakāpē) skolotājiem – bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība nozarē un B programma vismaz 72 stundu apjomā.

    Speciālās izglītības iestādē mācību priekšmetu skolotājam – vispārējās vidējās izglītības pedagogam noteiktās kvalifikācijas prasības un B programma speciālajā izglītībā vismaz 72 stundu apjomā

    10.

    Vispārējās pamatizglītības skolotājs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un skolotāja kvalifikācija atbilstoši mācāmajam priekšmetam vai bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā un skolotāja kvalifikācija atbilstoši mācāmajam priekšmetam vai pakāpei, vai bakalaura/maģistra grāds mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja profesionālā kvalifikācija atbilstoši mācāmajam priekšmetam vai izglītības pakāpei, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē vai maģistra grāds mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un divu gadu laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas pedagoga amatā uzsāktas studijas skolotāja kvalifikācijas ieguvei, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē vai bakalaura/ maģistra grāds mācību priekšmetam atbalstošā zinātnes nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā, vai bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē un izglītības programma pedagoģijā (tai skaitā līderībā, pārmaiņu un izglītības vadībā), kuras apjoms nav mazāks par 650 stundām un kura tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē, ja studiju programmā apgūts pedagoģijas kurss vai mācību priekšmeta didaktikas kurss, vai maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā vai mācāmajam priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un didaktiku, vai otrā līmeņa profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja kvalifikācija un B programma vismaz 160 stundu apjomā cita vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta saturā un didaktikā tajā pašā tematiskajā jomā vai vismaz 240 stundu apjomā citā tematiskajā jomā (mācību priekšmeta mājturība mācīšanai – B programma 160 stundu apjomā).

    Mājturības un tehnoloģiju priekšmeta skolotāja B programma pedagoģijā vai profesionālās izglītības skolotāja kvalifikācija, ja personai ir profesionālā vidējā izglītība vai vidējā izglītība un Latvijas Amatniecības kameras piešķirtā amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim.

    Speciālās izglītības iestādes mācību priekšmetu skolotājam – vispārējās pamatizglītības pedagogam noteiktās kvalifikācijas prasības un B programma speciālajā izglītībā vismaz 72 stundu apjomā

    11.

    Sākumizglītības skolotājs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija vai bakalaura/maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un pamatizglītības skolotāja kvalifikācija un B programma pamatizglītības pirmā posma saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā,

    vai augstākā izglītība pedagoģijā un sākumskolas skolotāja kvalifikācija, kas iegūta augstākajā vai vidējā profesionālajā izglītībā,

    vai maģistra vai doktora grāds pedagoģijā vai izglītībā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pamatizglītības pirmā posma mācību saturu un didaktiku,

    vai bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē un izglītības programma pedagoģijā (tai skaitā līderībā, pārmaiņu un izglītības vadībā), kuras apjoms nav mazāks par 650 stundām un kura tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam.

    Pamatizglītības 1. klasē – pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikācija un B programma pamatizglītības pirmā posma saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā.

    Svešvalodas mācību priekšmeta skolotājam – svešvalodas skolotāja kvalifikācija

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija un B2–C2 svešvalodas zināšanu līmenis.

    Speciālās izglītības iestādes mācību priekšmetu skolotājam – sākumizglītības skolotājam noteiktās kvalifikācijas prasības un B programma speciālajā izglītībā vismaz 72 stundu apjomā

    12.

    Pirmsskolas izglītības skolotājs Augstākā izglītība pedagoģijā un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija, kas iegūta augstākajā vai vidējā profesionālajā izglītībā,

    vai sākumizglītības skolotāja kvalifikācija un B programma pirmsskolas saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā,

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un B programma pirmsskolas saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā,

    vai augstākā izglītība pedagoģijā un maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības pakāpes mācību saturu un didaktiku.

    Svešvalodas skolotājam – svešvalodas skolotāja kvalifikācija

    vai pirmsskolas skolotāja vai sākumizglītības skolotāja kvalifikācija un B2–C2 svešvalodas zināšanu līmenis.

    Speciālās pirmsskolas izglītības iestādes skolotājam – speciālās izglītības skolotāja vai speciālā pedagoga kvalifikācija vai pirmsskolas vai sākumizglītības skolotāja kvalifikācija un B programma speciālajā izglītībā pirmsskolā vismaz 72 stundu apjomā

    13.

    Pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs Otrā līmeņa profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija

    vai pirmsskolas izglītības skolotājam noteiktā izglītība

    14.

    Pirmsskolas izglītības sporta skolotājs Otrā līmeņa profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība un sporta skolotāja kvalifikācija

    vai pirmsskolas izglītības skolotājam noteiktā izglītība

    15.

    Izglītības metodiķis Maģistra grāds pedagoģijā vai izglītībā un skolotāja profesionālā kvalifikācija

    16.

    Pirmsskolas izglītības metodiķis Pirmsskolas skolotājam noteiktā izglītība

    17.

    Skolotājs logopēds Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un skolotāja logopēda kvalifikācija

    18.

    Speciālās izglītības skolotājs, speciālais pedagogs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un speciālās izglītības skolotāja vai speciālā pedagoga kvalifikācija

    19.

    Sociālais pedagogs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un sociālā pedagoga kvalifikācija

    20.

    Pagarinātās dienas grupas skolotājs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    21.

    Izglītības iestādes muzeju pedagogs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā vai maģistra grāds muzeoloģijā

    22.

    Pedagoga palīgs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un skolotāja kvalifikācija

    23.

    Interešu izglītības skolotājs Augstākā izglītība pedagoģijā

    vai augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vai interešu izglītībā vismaz 72 stundu apjomā

    vai profesionālā vidējā izglītība, vai vidējā izglītība un Latvijas Amatniecības kameras piešķirtā amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim, un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā,

    vai profesionālajā tālākizglītībā iegūta kvalifikācija atbilstoši mācību priekšmetam un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    24.

    Internāta, dienesta viesnīcas skolotājs Augstākā izglītība un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    vai sociālajam pedagogam noteiktā izglītība

    25.

    Arodmācības skolotājs/amatmācības skolotājs Profesionālā vidējā izglītība vai vidējā izglītība un Latvijas Amatniecības kameras piešķirtā amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim, un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    vai profesionālajā tālākizglītībā iegūta kvalifikācija atbilstoši mācību priekšmetam un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    26.

    Izglītības psihologs Augstākā izglītība un psihologa kvalifikācija vai

    maģistra vai doktora grāds psiholoģijā, kura iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs saistīts ar izglītības psiholoģiju

    27.

    Diriģents Augstākā izglītība un diriģenta vai mūzikas skolotāja profesionālā kvalifikācija

    28.

    Koncertmeistars Vidējā profesionālā izglītība mūzikas nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    29.

    Horeogrāfs, baletmeistars Vidējā vai augstākā profesionālā izglītība horeogrāfijas nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā

    30.

    Izglītības iestādes bibliotekārs Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un B programma bibliotēkzinātnes nozarē vismaz 72 stundu apjomā vai augstākā izglītība bibliotēkzinātnes nozarē un B programma pedagoģijā vismaz 72 stundu apjomā.

    Profesionālās ievirzes izglītības iestādē

    7. punktā noteiktās kvalifikācijas prasības un B programma bibliotēkzinātnes nozarē vismaz 72 stundu apjomā

    31.

    Skolotājs mentors Skolotāja kvalifikācija un apgūts mentordarbības kurss vai skolotāja–mentora B programma vismaz 72 stundu apjomā

    32.

    Pedagogs karjeras konsultants Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un karjeras konsultanta kvalifikācija

    vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā un skolotāja – karjeras konsultanta B programma vismaz 72 stundu apjomā

    Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

      

    APLIECĪBA

    Nr.______

    (izdošanas vieta)

    (datums)

    (vārds, uzvārds)

    (personas kods)

    ir apguvis(-usi) pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu

    (programmas nosaukums, tēmas, apjoms)

     

    Programmas īstenotāja iestāde Daugavpils Universtitāte

     

    Apliecība derīga trīs gadus no izsniegšanas dienas

    Programmas vadītājs

    (vārds, uzvārds)

    (paraksts)

     

     

    DU rektors

    Arvīds Barševskis

    (vārds, uzvārds)

    (paraksts)

     

    Z.v.

      

    SERTIFIKĀTS

    Nr.______

    (izdošanas vieta)

    (datums)

     

    (vārds, uzvārds)

    (personas kods)

     

    ir ieguvis(-usi) tiesības
    Programmas īstenotājs Daugavpils Universtitāte
    Programmas nosaukums un apjoms

     

    Programma saskaņota ar
    Izglītības un zinātnes ministriju

    (datums, numurs)

     

    Programmas vadītājs

    (vārds, uzvārds)

    (paraksts)

     

     

    DU rektors

     

    Arvīds Barševskis

    (vārds, uzvārds)

    (paraksts)

     

    Sertifikāts derīgs, uzrādot

    (dokuments, numurs, izglītība, profesionālā kvalifikācija, izdošanas vieta)

    Z.v.

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < Decembris >
    25 26 27 28 29 30 1
    2 3 4 5 6 7 8
    9 10 11 12 13 14 15
    16 17 18 19 20 21 22
    23 24 25 26 27 28 29
    30 31 1 2 3 4 5

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!