• A- A A+
  • Notika Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XXVIII Zinātniskie lasījumi

    Aktualizēts 01.02.2018 16:14

    2018. gada 25.–26. janvārī Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārajā fakultātē (HF) notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference XXVIII Zinātniskie lasījumi. Šogad konferences koncepcija bija saistīta ar Latvijas 100 gadu jubilejas svinībām, programmā tika iekļauti referāti, kas reprezentē DU humanitāro zinātņu sasniegumus Latvijas zinātnes kontekstā.

    Ik gadu konferencē piedalās ievērojams skaits pasaulē atzītu autoritatīvu un jauno pētnieku no Latvijas un ārvalstīm. XXVIII Zinātniskajos lasījumos uzstājās 166 referenti no Apvienotās Karalistes, Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

    XXVIII Zinātnisko lasījumu atklāšanā konferences dalībniekus uzrunāja HF dekāna p.i., profesore Elīna Vasiļjeva, DU rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis, DU studiju un zinātņu prorektora p.i., akadēmiķe Maija Burima, Daugavpils Kultūras un izglītības komitejas vadītājs Jānis Dukšinskis.

    Konferences plenārsēdē tika pasniegti DU Atzinības raksti: Ilgai Apinei – par ievērojamu ieguldījumu Latvijas mazākumtautību vēstures pētniecībā un DU vēsturnieku zinātniskās izaugsmes veicināšanā, Džefrijam Sveinam (Geoffrey Swain) – par ievērojamu ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā un ilggadēju sadarbību ar DU, Regīnai Kvašītei – par latviešu valodas, literatūras un kultūras popularizēšanu Lietuvā, ilggadēju sadarbību ar DU, Inai Druvietei – par valodu politikas jautājumu aktualizēšanu Latgales reģionā un ilggadēju sadarbību ar DU.

    DU HF ikgadējo Zinātnisko lasījumu misija – pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem. Konferences plenārsēdē uzstājās Glāzgovas Universitātes emeritētais profesors Džefrijs Sveins ar priekšlasījumu Britānija un neatkarīgās Latvijas pasludināšana: 1918. gada janvāris – 1921. gada janvāris, DU profesore Zaiga Ikere ar priekšlasījumu Valsts pētījumu programma „Letonika”: iesākums un pirmā desmitgade Daugavpils Universitātē, LZA akadēmiķe, DU profesore Maija Burima ar pārskatu par letonikas pētījumiem – Letonikas pētnieciskie virzieni: Latvijā – Daugavpils Universitātē.

    Turpinot Valsts pētījumu programmas Letonika projekta Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse ietvaros aizsākto sēriju Letonika, XXVIII Zinātnisko lasījumu atklāšanā tika prezentētas divas DU literatūrzinātnieču monogrāfijas: Ineses Valteres pētījums Augusta Saulieša proza Eiropas literatūras kontekstā un Rudītes Rinkevičas pētījums Rīga – Latvija – Eiropa mūsdienu latviešu bērnu prozā.

    Šogad HF konference tika organizēta septiņās darba grupās: Angļu valoda: sinhronija un diahronija; Baltu valodas: sinhronija un diahronija; Maskulīnais literatūrā un kultūrā; Mūsdienu pētījumi translatoloģijā; Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā; Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā; Vēsture: avoti un cilvēki.

    Konferences darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija referenti diskutēja par aktuāliem sociolingvistikas, sastatāmās lingvistikas, semantikas, leksikogrāfijas un teksta poētikas jautājumiem.

    Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija piedalījās Latvijas (Daugavpils un Rīgas augstskolu) un Lietuvas (Kauņas,  Šauļu un Viļņas augstskolu) lingvisti. Lielākā daļa referātu saistīti ar dažādu semantikas aspektu izpēti. Latvijas un Lietuvas valodnieki pievērsušies arī pētījumiem, kas atspoguļo dažādus nominācijas aspektus valodā, leksikas īpatnību, konceptualizācijas, terminrades un personvārdu izpētes jautājumiem u. c. Referenti prezentēja aktuālus pētījumus, piedāvāja netradicionālas analīzes iespējas.

    Darba grupā Maskulīnais literatūrā un kultūrā latviešu, angļu un krievu valodā tika prezentēti interesanti pētījumi par maskulinitātes problemātiku literatūras, folkloras un kultūras kontekstā, tostarp kinematogrāfā. Tika diskutēts par maskulīnās varas valodas pazīmēm Latvijas sievišķīgo vērtību sabiedrībā, dzimumu attiecībām un funkcijām radikālajās kustībās. Slāvu grupā referenti analizēja maskulinitātes izpausmes krievu literatūrā, kultūrā, folklorā un 19.–20. gadsimta krievu literatūrā. Interesi raisīja ziņojumi par maskulinitātes problemātiku vācu un poļu literatūrā. Darba grupas noslēguma diskusijā tika izteikta iecere turpināt maskulinitātes teorētiskos pētījumus Eiropas literatūras un kultūras kontekstā. Ziņojumu daudzveidība uzskatāmi atklāja maskulinitātes izpausmes aspektus atšķirīgu laikmetu un kultūru ietvaros, dažādu virzienu literatūrā.

    Darba grupā Mūsdienu pētījumi translatoloģijā referenti pievērsās dažādiem tulkošanas teorētiskiem aspektiem un praktiskiem jautājumiem. Tika iztirzāti tādi jautājumi kā binārās opozīcijas tulkošanas teorijā un praksē (L. Petrulione), mūsdienu garīgās literatūras tulkošanas problemātika (E. Saliņa), pusaudžu valoda jauniešu literatūras tulkojumos (K. Butkuviene), metaforu tulkošana (I. Kalinina), tulkošanas hermenētiskie aspekti (E. Bartnikaite), latviešu valodas vārdu transkripcija japāņu valodā (U. Nastevičs). Plašu pārskatu par pēdējo divdesmit gadu publikācijām juridisko tekstu tulkošanā sniedza J. Sīlis, ar tulkošanas projektu īstenošanas specifiku, strādājot komandā, iepazīstināja S. Koroļova un H. Gizeleza.

    Darba grupa Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā ar Valsts pētījumu programmas Letonika atbalstu notika jau ceturto gadu. Šoreiz tā pulcēja gan pašmāju literatūrzinātniekus, gan pētniekus no Rīgas un Liepājas. Ziņojumu spektrs bija saistošs un daudzpusīgs: no latviešu kalendāru vēstures, trimdas kultūrainas segmenta izpētes, 20. gadsimta pirmās puses literatūras raksturojuma robežsituācijas aspektā līdz pat mūsdienu literatūras aktualitātēm. Uzmanība tika pievērsta arī kultūras un nacionālo identitāšu veidošanai Latvijas reklāmas diskursā, kā arī romu (čigānu) atveidei latgaliešu tekstualitātē.

    Darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā tika izskatīti jautājumi, saistīti ar slāvu valodu izpēti no sinhronijas un diahronijas viedokļa, teorijas un pragmatikas aspektā. Referenti no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Igaunijas pievērsās starpvalodu kontaktiem, starpkultūru kontrastiem, slāvu valodu metaforām un kognitīviem konceptiem. Klausītāju interesi izraisīja referāti par slāvu valodu vēstures problemātiku (J. Koņicka, A. Griščenko, L. Nehaja u. c.). Aktīvu diskusiju raisīja I. Dimantes, J. Kostandi, V. Ščadņevas u. c. referāti par mūsdienu valodu jautājumiem un pētniecības novitāti.

    Konferences darba grupā Vēsture: avoti un cilvēki piedalījās vairāk nekā 50 referenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas, Lielbritānijas un Polijas, tostarp DU mācībspēki un doktorantūras studenti. Glāzgovas Universitātes emeritētā profesora Džefrija Sveina konferences atklāšanas plenārsēdē ievadītā Latvijas valsts tapšanas un starptautiskās atzīšanas tēma turpināta darba grupas plenārsēdē. Tika prezentēti pētījumi par latviešu pašorganizēšanas centieniem pirms valsts, par Brīvības cīņām, valstiskuma nostiprināšanos un Latvijas neatkarīgās valsts idejas saglabāšanu okupācijas periodā. Konferences otrajā dienā vēsturnieki strādāja trīs grupās, prezentējot uz daudzveidīgu avotu izpēti balstītos ziņojumus. Referātu prezentēšanas un diskusiju laikā konferences dalībnieki apliecināja lielu ieinteresētību un pētniecības pieeju daudzveidību. Tika prezentēts DU zinātnisko rakstu krājums Vēsture: avoti un cilvēki. XXI (atb. red. I. Saleniece; iekļauts EBSCO datubāzē; pieejams šeit).

    Konferences materiāli pēc Zinātniskās redkolēģijas un recenzentu izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiskas citējamības indeksā iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Kultūras studijas (EBSCO); Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas (EBSCO); Valoda dažādu kultūru kontekstā (EBSCO); Vēsture: avoti un cilvēki (EBSCO).

    Ikgadējā starptautiskā konference Zinātniskie lasījumi DU HF tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra, tāpēc tās organizētāji un dalībnieki to dēvē arī par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU HF emeritētais profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).

    FOTOGALERIJA

    Papildu informācija:

    Daugavpils Universitātes
    Humanitārā fakultāte
    Vienības ielā 13 – 314
    tālr.: +371 654 24238
    e-pasts: hf@du.lv

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!