• A- A A+
  • Notika Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference „XXVII Zinātniskie lasījumi”

    Aktualizēts 07.02.2017 10:25

    2017. gada 26.–27. janvārī Daugavpils Universitātes Humanitārajā fakultātē (DU HF) notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference XXVII Zinātniskie lasījumi – vērienīgākais fakultātes zinātniskais notikums, kas reprezentē svarīgākās DU pārstāvētās humanitāro zinātņu jomas, pētnieciskās metodoloģijas un starpdisciplinārās inovācijas.

    Ik gadu konferencē piedalās pasaulē atzīti autoritatīvi un jaunie pētnieki no Latvijas un ārvalstīm. Šogad Zinātniskajos lasījumos 184 referenti no Latvijas, Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas referēja par 170 zinātniskajām tēmām.

    XXVII Zinātnisko lasījumu atklāšanā konferences dalībniekus uzrunāja HF dekāne, LZA korespondētājlocekle, profesore Maija Burima un DU zinātņu prorektore profesore Inese Kokina.

    Plenārsēdē par augstiem sasniegumiem akadēmiskajā un zinātniskajā darbā un nozīmīgajā dzīves jubilejā tika sumināta DU Humanitāro un sociālo zinātņu institūta direktore, Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore Anita Stašulāne.

    Pievēršoties DU humanitārajai jomai vēsturiskā skatījumā un akcentējot humanitāro zinātņu autoritāšu dzīvesgājuma un zinātniskā darba paralēles ar Daugavpili, konferences plenārsēdē uzstājās DU Latviešu valodas katedras un Lituānistikas centra vadītāja profesore Vilma Šaudiņa ar priekšlasījumu Antons Breidaks: baltists, valodas vēsturnieks un pedagogs, DU Mutvārdu vēstures centra vadītāja profesore Irēna Saleniece ar priekšlasījumu Mutvārdu vēsture vēstures pētniecības kontekstā, DU Rusistikas un slāvistikas katedras vadītāja asociētā profesore Anna Stankeviča ar priekšlasījumu Lija Levitāne un sižetveidošanas jautājumu izpētes tradīcija Daugavpils Universitātē, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules vēstures institūta Baltijas un Ziemeļeiropas centra vecākā zinātniskā līdzstrādniece Jevgēnija Nazarova ar priekšlasījumu Jaunas liecības par Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktoru Eiženu Vietnieku.

    Aktualizējot pētījumus humanitārajās zinātnēs, šogad HF konference tika organizēta deviņās tematiskajās darba grupās: Baltu valodas: sinhronija un diahronija; Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā; Vācbaltu teksti: valodniecība un poētika; Angļu valoda: sinhronija un diahronija; Mūsdienu pētījumi translatoloģijā; Sadzīves kultūra; Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā; Virtuālais valodā, literatūrā un kultūrā; Vēsture: avoti un cilvēki.

    Darba grupā Baltu valodas: sinhronija un diahronija (atb. prof. V. Šaudiņa) piedalījās Latvijas (Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Ventspils augstskolu) un Lietuvas (Kauņas,  Šauļu un Viļņas augstskolu) lingvisti. Lielākā daļa nolasīto referātu rāda, ka gan Latvijas, gan Lietuvas valodnieki pievēršas pētījumiem, kas atspoguļo dažādus valodas pragmatiskos un nominācijas aspektus, valodas metaforiskos modeļus, terminrades jautājumus, valodas politikas jautājumus u.c. Referenti prezentēja aktuālus pētījumus par metaforas lomu dažāda stila tekstos, leksikas īpatnībām un konceptualizāciju, piedāvāja netradicionālas analīzes iespējas, terminu satura un izpētes tendences, plašāku interesi un diskusijas izraisīja arī bērnu runas izpētes problēmas u.c.

    Darba grupā Slāvu valodas vēstures un kultūras kontekstā (atb. asoc. prof. A. Kuzņecovs) piedalījās zinātnieki no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Referenti pievērsās starpvalodu kontaktiem, starpkultūru kontrastiem, slāvu valodu metaforām un kognitīviem konceptiem. Klausītāju interesi izraisīja referāti par slāvu valodu vēstures problemātiku (J. Koņicka, A. Griščenko).

    Darba grupā Vācbaltu teksti: valodniecība un poētika (atb. doc. V. Taļerko) referenti no Latvijas, Lietuvas un Vācijas pievērsās aktuāliem mūsdienu literatūrzinātnes, kultūras un lingvistiskas aspektiem: leksikas jaunrade vācu-baltu literatūrā, valodas īpatnības Baltijas vāciešu sarunvalodā, problēmjautājumi Vācijas valstsmācības Daugavpils reģiona un Latvijas vēstures kontekstā. Referenti R. Bičevsikis un N. Poļakova aktualizēja literatūrzinātnes pieeju filozofisku 18.–19. gadsimta tekstu izpētei.

    Konferences darba grupā Angļu valoda: sinhronija un diahronija (atb. as. S. Liepa) referenti no Latvijas un Lietuvas diskutēja par aktuāliem sociolingvistikas, sastatāmās lingvistikas, semantikas, leksikogrāfijas un teksta poētikas jautājumiem. Dalībnieku īpašu interesi raisīja pētījumi par stereotipiem valodas lietojumā (I. Druviete), par metaforu un metonīmiju dažādās valodās (S. Liepa, E. Veinberga).

    Šogad pirmo gadu darbojās darba grupa Mūsdienu pētījumi translatoloģijā (atb. asoc. prof. S. Meškova), kurā piedalījās tulkojumzinātnes un valodniecības jomā atzīti speciālisti un jauni pētnieki no Latvijas augstskolām. Viena darba sekcija bija veltīta terminoloģijas tulkošanas problēmām – gan teorētiskā aspektā, gan dažādās konkrētās jomās (medicīna, sociālā sfēra, ar dzimtes jautājumiem saistītā terminoloģija utt.). Pārējās grupās tika aplūkoti daiļliteratūras, kino un publicistisku tekstu tulkošanas jautājumi. Referātos iztirzātās tēmas un diskusijas par tām apliecina, ka translatoloģija, kas ir jauna nozare Latvijas zinātnē, ir starpdisciplināra joma ar plašu attīstības perspektīvu, kas būtu veidojama un kopjama arī DU.

    Darba grupā Sadzīves kultūra (atb. doc. R. Rinkeviča, asoc. prof. A. Stankeviča) savus pētījumus prezentēja gan daugavpilieši – DU mācībspēki, doktoranti un citi pētnieki –, gan kolēģi no Rīgas, Rēzeknes, Šauļiem (Lietuva), Maskavas un Sanktpēterburgas (Krievija). Piedāvāto tēmu spektrs bija saturiski daudzveidīgs, sadzīves kultūras kontekstā aktualizējot gan folkloras (A. Juško-Štekele, V. Dobrovoļska) un literāro mantojumu (A. Stankeviča, A. Ņeminuščijs, G. Markovs, A. Kazjukevičs, N. Makašina u.c.), gan alternatīvo medicīnas prakšu nozīmi (R. Satuniene) un pavārgrāmatas 1990. gadu Latvijā (A. Spalvēna). Pētnieki pievērsušies arī ikdienas teatralizācijas aspektiem vēlīnā padomju laika andergraunda kultūrā (I. Gordejeva) un dzimumu lomām metālmūzikas tekstos (I. Gusāns).

    Ar Valsts pētījumu programmas Letonika projekta Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse, ID Nr. 4.2., atbalstu jau trešo gadu tika prezentēti referāti darba grupā Robeža un diaspora literatūrā un kultūrā (atb. prof. M. Burima un doc. R. Rinkeviča). Dalībnieku un klausītāju interesi izraisīja kā DU docētāju veikums, tā pētnieku no Rīgas, Kauņas (Lietuva) un Lafboro (Lielbritānija) ziņojumi. Darba grupā tika aktualizēti jautājumi par tradīciju un novatorismu tēmas, žanra, stila un izteiksmes aspektos par “perifēriem” marķētos latviešu literatūras tekstos. Robežas, diasporas, hibriditātes savdabība tika uzsvērta M. Burimas, E. Vasiļjevas, I. Kupšānes, S. Meškovas, R. Rinkevičas, A. Romanovskas, Ž. Badina, V. Lukaševica, I. Agtes, V. Baranovskas pētījumos par literatūru (G. Janovska, A. Austriņa, A. Liepas, G. Bereļa, A. Eipura, M. Runguļa u.c. autoru prozā, Latgales mūsdienu krievu dzejnieku tekstos, krievu emigrācijas rakstnieku daiļradē). Savukārt I. Auziņa-Smita no Lielbritānijas aktualizēja latviešu diasporu Brazīlijā, A. Motuzs no Lietuvas salīdzināja kristietības tēlu un motīvu izpausmi mūsdienu kultūrvēsturiskās ainavas veidošanā gan Latvijā, gan Lietuvā, bet I. Ladusa analizēja kopīgo un atšķirīgo Latvijas krievu stāstos Latvijas teātros.

    Darba grupas Virtuālais valodā, literatūrā un kultūrā (atb. pētn. Ž. Badins) dalībnieki pievērsās virtuālās realitātes izpētei literatūrā un valodā, analizējot cilvēka un virtuālās realitātes attiecības, virtuālās realitātes, kibertelpas (datortīklu vides u.c.) konstruēšanas mehānismus, tehnoloģiju, mākslīgās realitātes veidošanās procesus un sajūtu imitācijas. Darba grupā tika diskutēts par jēdziena „virtuālais” izpratni mūsdienu literatūrā, kinematogrāfijā un plašsaziņas līdzekļos. J. Semeņeca (Latvija) interpretēja pakalna „citpasauli” A. Meičena daiļradē. M. Šadurskis (Polija) analizēja H. Dž. Velsa izpratni par „informācijas resursu” nākotnes ietekmi uz sabiedrību. M. Gruslīte (Lietuva) referēja par virtuālo pasauli H. Fīldingas romānā „B. Džounsa: Kā traka pēc viņa”. B. Simsone (Latvija) atklāja virtuālā semantiku un funkcijas pasaules un latviešu fantastikas žanra prozā. E. Badina (Latvija) pievērsās A. Konana Doila literāro tekstu transformācijām BBC seriālā „Sherlock”. R. Vilūns raksturoja tabloidizācijas tendences ASV prezidenta vēlēšanu atspoguļojumā Latvijas tiešsaistes medijos.

    Konferences darba grupā Vēsture: avoti un cilvēki (atb. prof. I. Saleniece, doc. I. Šenberga) piedalījās 57 dalībnieki no Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Polijas, tostarp DU mācībspēki un studenti: Vēstures katedras prof. A. Ivanovs, lekt. A. Kupšāns, Latgales Pētniecības institūta vadītājs asoc. prof. H. Soms, Mutvārdu vēstures centra krājuma glabātāja M. Grizāne un doktorante I. Krilova. Referentu ziņojumu pamatā – daudzveidīgu avotu izpēte: arheoloģija un etnogrāfija, arhīva dokumentu, preses, kartogrāfijas, memuāru u.c. personiskās izcelsmes avotu pētniecība, kā arī moderno tehnoloģiju un citu aktuālo izaicinājumu apzināšana vēstures jomā. Diskusiju laikā uz konkrētu vēstures avotu izpētes pamata spriests ne tikai par attiecīga perioda, bet arī par vispārcilvēciskām problēmām. Vēsturnieku dziļa ieinteresētība, pētniecības radošais gars, pieeju daudzveidība un uzskatu plurālisms raksturo gaisotni darba grupas sēdēs. Konferences laikā tika prezentēts zinātnisko rakstu krājums Vēsture: avoti un cilvēki. XXVI zinātniskie lasījumi. Vēsture XX (atb. red. I. Saleniece; iekļauts EBSCO datubāzē; pieejams https://du.lv/wp-content/uploads/2016/01/Vesture_XX_2017.pdf), kurā dažādu nacionālo historiogrāfijas skolu pārstāvji iedziļinās pagātnes norisēs, lai dziļāk un pilnīgāk saprastu tagadni.

    Konferences materiāli pēc Zinātniskās redkolēģijas un recenzentu izvērtēšanas tiks publicēti DU izdotos starptautiskas citējamības indeksā iekļautos zinātnisko rakstu krājumos: Comparative Studies (EBSCO), Kultūras studijas (EBSCO), Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas (EBSCO), Valoda dažādu kultūru kontekstā (EBSCO), Vēsture: avoti un cilvēki (EBSCO).

    Zinātniskie lasījumi DU HF tiek rīkoti kopš 1991. gada janvāra – nemainīgi mēneša pēdējā ceturtdienā un piektdienā, tāpēc organizētāji un dalībnieki tos dēvē arī par Janvāra lasījumiem. Konferences idejas inspirētāji ir DU HF profesors, Dr. habil. philol., LZA korespondētājloceklis Fjodors Fjodorovs un profesors Joels Veinbergs (1922–2011).

    FOTOGALERIJA

    Papildu informācija:

    Daugavpils Universitātes
    Humanitārā fakultāte
    Vienības ielā 13 – 314
    tālr.: +371 654 24238
    e-pasts: hf@du.lv

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < Maijs >
    27 28 29 30 1 2 3
    4 5 6 7 8 9 10
    11 12 13 14 15 16 17
    18 19 20 21 22 23 24
    25 26 27 28 29 30 31

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!