• A- A A+
  • IN MEMORIAM

    Aktualizēts 08.01.2020 14:23

    7. janvārī – sava dzīves rituma 81. gadā – mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Daugavpils Universitātes Rusistikas un slāvistikas katedras profesors, daudzu Eiropas universitāšu Goda profesors, Goda daugavpilietis Fjodors Fjodorovs.

    Profesors F. Fjodorovs dzimis Ludzā 1939. gada 28. septembrī. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā studējis filoloģiju un ieguvis krievu valodas un literatūras un vācu valodas skolotāja kvalifikāciju. Tad bija dienests armijā, darbs Toboļskas Pedagoģiskajā institūtā. 1970. gadā F. Fjodorovs atgriežas Daugavpilī, un viss turpmākais zinātnieka, pedagoga liktenis saistīts ar viņa Alma mater.

    F. Fjodorova zinātnieka ceļš aizsākas Ļeņingradā, par saviem skolotājiem viņš uzskatīja divus izcilus 20. gadsimta filologus – N. Berkovski un J. Etkindu. Profesora zinātnisko metodoloģiju būtiski ietekmēja Tartu semiotiskā un Maskavas antropoloģiskā skola. F. Fjodorova interešu loks bija ļoti plašs – ne tikai krievu un vācu, bet arī visa Eiropas literatūra, kā arī māksla. Profesora mīļākais laikmets – 19. gadsimts, precīzāk, romantisms. 1971. gadā A. Hercena Ļeņingradas Pedagoģiskajā institūtā aizstāvētā kandidāta disertācija tika veltīta E. T. A. Hofmana daiļradei.

    Profesors ir vairāk nekā 350 rakstu, kā arī daudzu izcilu monogrāfiju autors: „Hofmana estētiskie uzskati” («Эстетические взгляды Гофмана»), „Cilvēks romantisma kultūrā” («Человек в романтической культуре»), „Romantisma mākslas pasaule: telpa un laiks” («Романтический художественный мир: пространство и время»), „Heinrihs fon Kleists” («Генрих фон Клейст»), „Gētes Fausts” («Фауст Гёте»), „Sociālistiskais reālisms kā mākslas veids” («Социалистический реализм как тип искусства»), „Vērojumi par Feta toposiem” («Из наблюдений над топосами Фете»), „Dovids Knuts” («Довид Кнут»), „Iedvesmotās liras balss” («Голос лиры вдохновенной»), „Itālija 19. gadsimta otrās puses krievu dzejā” («Италия в русской поэзии второй половины XIX века»). Ilgu gadu pētījumu rezultāts tika apkopots doktora disertācijā „Vācu romantisma mākslas pasaule: struktūra un semantika” («Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантика», 1989).

    Par zinātnisko un pedagoģisko darbību F. Fjodorovs tika apbalvots ar LR Ministru kabineta Atzinības rakstiem, profesoram tika piešķirta Valērijas Seiles prēmija, Spīdolas balva, kā arī augstu novērtētā Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balva.

    Kad profesors F. Fjodorovs bija Humanitārās fakultātes dekāns, viņš veica kardinālu reformu, ieviesa veselu virkni jaunu konkurētspējīgu studiju programmu, bija Humanitārās fakultātes ikgadējo Zinātnisko lasījumu iniciators, kas kļuva par vienu no autoritatīvākajām zinātniskajām konferencēm ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā un Austrumeiropas reģionā.

    Vēl viens profesora F. Fjodorova „sirdsbērns” ir doktorantūra. F. Fjodorovs Daugavpils Universitātē nodibināja spēcīgu literatūrzinātnes skolu, izstrādāja doktora studiju programmas literatūrzinātnē, nacionālo literatūru vēsturē, komparatīvistikā, kas kļuva plaši atpazīstams un nozīmīgs pētniecības virziens. Profesors bija vairāk nekā 30 doktora darbu zinātniskais vadītājs un recenzents.

    Daugavpils Universitātes Rusistikas un slāvistikas katedrai un visai Humanitārajai fakultātei profesora Fjodora Fjodorova aiziešana ir neatsverams zaudējums. Noliecam galvu! Atceramies! Paldies, Skolotāj!

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < Janvāris >
    30 31 1 2 3 4 5
    6 7 8 9 10 11 12
    13 14 15 16 17 18 19
    20 21 22 23 24 25 26
    27 28 29 30 31 1 2

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!