• A- A A+
  • FOLKLORAS UN DIALEKTOLOĢIJAS PRAKSE SVENTĒ UN AGLONĀ

    Aktualizēts 14.06.2019 16:34

    Pēdējā maija nedēļā Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes latviešu filoloģijas 2. studiju gada studējošie, lektore Inguna Teilāne un Daugavpils Universitātes Goda doktors, Vītauta Dižā Universitātes profesors Alvīds Butkus devās folkloras un dialektoloģijas praksē uz Sventi un Aglonu, lai iepazītu vietējo latviešu valodu, tradīcijas, dzīvesstāstus un kultūrvidi.

    Prakse sākās ar Sventes vidusskolas apmeklējumu un tikšanos ar skolas direktoru Aleksandru Sibircevu, kurš informēja par Sventes iedzīvotāju skaitu, tautībām, konfesijām, par skolas dzīvi u. c. Tad sekoja intervijas ar divām skolotājām – Daugavpils Universitātes absolventēm: Ilona Anaņko dalījās savā pieredzē par to, kā skolā jūtas un strādā jaunais skolotājs, stāstīja par savu ģimeni, kurā sadzīvo triju tautību pārstāvji, ģimenes tradīcijām, nākotnes plāniem; latviešu valodas skolotāja Aina Sukāne ar humoru pastāstīja par mācību procesu skolā, skolēniem, savu dzīvi, studijām, bērnību un jaunību.

    Sventes Tautas namā noritēja tikšanās ar tā vadītāju Viktoru Petaško. Viņš pastāstīja par Tautas nama vēsturi, kultūras dzīvi pagastā, kā arī atklāja savu aizraušanos – dažādu darbu izgatavošanu no putuplasta. Savukārt Leontīna Petaško Sventes pagasta pārvaldē rādīja fotoliecības par Sventes pagasta pasākumiem un pastāstīja savas ģimenes dzīvesstāstu.

    Sventes muižas parkā tikāmies ar Robertu Strodu. Cienājot mūs ar tēju un saldumiem, viņš stāstīja par dzīvi padomju režīmā.
    Sventes muižas terasē pie kafijas tases tikāmies ar z/s “Stārķi” īpašnieku Robertu Jonānu,  kurš sniedza vērtīgas atziņas par cilvēku savstarpējām attiecībām gan ģimenē, gan darba gaitās. Sirsnīga izvērtās intervija ar Lūciju Jonāni, kura atcerējās piedzīvoto kara laikā, izvešanas laiku, darba dzīvi un parādīja mums savu pierakstu kladi, kurā fiksēti svarīgi dati par viņas ģimeni.

    Prakses laikā apmeklējām Maizes muzeju Aglonā. Tā vadītāja Vija Kudiņa iepazīstināja ar muzeja tapšanas vēsturi un pašu muzeju, kas atklāj vidi, kādā dzīvoja mūsu senči, priekšmetus, kuri tika lietoti ikdienas darbos un, protams, maizes cepšanas procesu, ļaujot  mums pašiem iejusties maizes cepēju lomā. Tā bija iespēja praktiski izbaudīt to, kā top maize, kāds ir tās ceļš līdz galdam, un tika iegūts nozīmīgs folkloras un dialektoloģijas materiāls – parunas, ticējumi, nostāsti par maizi, kā arī maizes cepšanā izmantoto piederumu nosaukumi. Noslēgumā mūs sagaidīja senču tradīcijās klāts galds.

    Prakses īstenošanā ESF projekta Nr.8.2.2.0/18/A/022 “Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana” ietvaros tika iesaistīti viesprofesors Alvīds Butkus un Latviešu valodas katedras lektore Inguna Teilāne un Latviešu literatūras un kultūras katedras docente Ingrīda Kupšāne, kuras prakses dalībniekus iepazīstināja ar projekta stažēšanās laikā Aglonas Maizes muzejā iegūto pieredzi par pētniecības rezultātu pārnesi uz uzņēmējdarbības vidi.

    Prakses laikā tika iegūta vērtīga pieredze, attīstītas prasmes folkloras un dialektoloģijas materiālu vākšanā, kā arī iepazīta Latgales un Sēlijas vide un cilvēki, kuri iegulda savu darbu tās attīstībā.

    Prakses dalībnieki izsaka pateicību visiem teicējiem par intervijām veltīto laiku un atklātajām, interesantajām, informatīvi bagātajām sarunām ar studējošajiem un docētājiem. Īpaši pateicamies Ainai Sukānei par atbalstu prakses rīkošanā.

    Pēc prakses iegūtie materiāli tiks apkopoti un uzglabāti Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Latviešu valodas katedrā.

    Sagatavoja:
    Līga Struka, Everita Kamarūta, Vija Latiševa
    BSP “Filoloģija (latviešu filoloģija)” 2. st.g. studentes

    Daži vārdi no lietuviešu dalībnieka

    Ekspedīcijā Latgalē esmu ne pirmoreiz. 1981. g. ar saviem studentiem esam bijuši Kalkūnos, kur ierakstījām vietējā lietuvieša valodu, 1982. g. kopā ar dažiem latviešu kolēģiem nodzīvojām nedēļu Izvaltā un ierakstījām Vodiģēnos dzīvojošās lietuvietes teicējas runu, bet 2011. g. ES projekta ietvaros kopā ar Rēzeknes Augstskolas valodniekiem un VDU studentiem piedalījos ekspedīcijā Ciskādos. Par šās ekspedīcijas rezultātiem ir zinātniskā publikācija ar nosaukumu ”Ciskodo lietuviai – fata morgana” (skat. ŠEIT).

    Daugavpils Universitātes kolēģu ekspedīcija jeb studentu prakse Sventē man bija interesanta divos aspektos. Pirmkārt, bija interesanti iepazīties ar tāda pasākuma metodi, otrkārt – bija izdevīga iespēja pameklēt kaut ko no lietuviešu etnosa, jo Sēlija (Augškurzeme) vēl 20. gs. sākumā bija etniski raibs reģions ar prāvu lietuviešu skaitu tajā. Balstoties uz to, 1919.–1920. gados Latvijas Sēlija bija kļuvusi par vienu no strīdu jautājumiem starp Lietuvu un Latviju, bet Lietuvas armijas 1919. g. cīņas pret boļševikiem šajā bijušās Kurzemes guberņas apgabalā var būt vērtējamas divējādi. No vienas puses, tā bija atbrīvošana un palīdzība latviešu armijai, no otras puses, tā likās kā okupācija, jo atbrīvotāji nesteidzās atstāt to zemi. Dž. Simpsona robežkomisija 1921. g. Sēliju, pareizāk, Ilūkstes apriņķi, piešķīra Latvijas Republikai, balstoties galvenokārt uz ekonomiskiem apsvērumiem: vietējie iedzīvotāji, tai skaitā arī lietuvieši, negribēja būt valstiski atdalīti no Daugavpils.

    Kādi bija mani “atklājumi”? Toponīmi liecina par neapšaubamām lietuviešu etnosa pēdām šajā zemē: vietvārdu daudzums ar lietuvisko piedēkli -iški, Šaltupītes nosaukums (lei. šaltas ‘auksts’) un pats Sventes vārds. Vienīgi Svente, nevis Švente var liecināt arī par sēlisko senatni (sēļi arī nebija saglabājuši vecos š un ž, sal. ezera vārdu Lietuvā Zarasas un no tā pilsētvārdu Zarasai).

    Vēl viens atklājums bija Sventes kapos – daži poļu uzvārdi tur ir lietuviešu cilmes, piem., Rimsza, Kaušel, Raubiško, Mikełonis (priesteris), Miczun un citi. Var secināt, ka vietējo poļu kopiena pārsvarā nav ieceļojusi, bet ir cēlusies no pārpoļotiem lietuviešiem tāpat kā Viļņas apgabalā. Par to jau būtu atsevišķa runa.
    Jauks pārsteigums bija lietuviešu karavīru, kas krita 1919. gada cīņās, kapi. Līdz ar to – jauns uzdevums: uzzināt vairāk par kritušajiem.

    Un nobeigumā – bija jauki darboties tādā kolektīvā. Skumji, ka laiks paskrēja tik ātri. Paldies kolēģēm un studentēm par tām brīnišķīgajām dienām, ko mēs pavadījām Sventē un Aglonā.

    Cieņā un mīlestībā –
    prof. Alvīds Butkus
    Vītauta Dižā Universitāte
    Daugavpils Universitāte
    +370 68718163
    baltas1950@gmail.com

    Papildinformācija:
    IngunaTeilāne
    Vienības iela 13-306. kab.
    Tālr.: +371 65424238
    E-pasts: lvk@du.lv

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < Jūlijs >
    1 2 3 4 5 6 7
    8 9 10 11 12 13 14
    15 16 17 18 19 20 21
    22 23 24 25 26 27 28
    29 30 31 1 2 3 4

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!