• A- A A+
  • Lasītājiem

    Mūsu partneru pētījumi

    Pēdējā numura rakstu kopsavilkumi

    Kristaps Ročāns
    KLASTERI – SADARBĪBAS KULTURAS PIEEJA

    Latvijas inovāciju sniegums ES līmenī ir ļoti zems. Samazinās MVU iesaiste sadarbībā. Sadarbības kultūra Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir maz attīstīta. Tīklošanās un klasteri vēl ir relatīvi jauni koncepti Latvijā, kas vienlaikus kļūst arvien populārāki un attīstītāki citur Eiropā, kur MVU aktīvi izmanto šādas tīklošanās iespējas, lai piesaistītu jaunus ārējos resursus, ieviestu inovācijas un attīstītu jaunus, konkurētspējīgus produktus un eksporta kapacitāti. Šajā rakstā tiek aplūkoti ieguvumi, ko sniedz uzņēmumu sadarbība un tīklošanās organizētos sadarbības tīklos – klasteros. Rakstā tiek apskatīta gan Latvijas sadarbības kultūras un klasteru attīstības pieredze, gan Skandināvijas klasteru attīstītāju pieredze, kas var tikt izmantota arī kā piemērs Latvijas gadījumā. Tiek konstatēts, ka mūsdienu ekonomiskajā vidē uzņēmumiem, lai tie saglabātu savu konkurētspēju, ir nepieciešams izmantot gan konkurences, gan sadarbības stratēģijas, no kurām viena ir tīklošanās organizētu sadarbības tīklu – klasteru ietvaros. Tiek secināts, ka būtisks atslēgas faktors sadarbības kultūras attīstībai klasteros ir uzticēšanās veidošana starp klastera dalībniekiem, izmantojot dažādus mehānismus, gan nodrošinot informācijas apmaiņu, gan iesaistot uzņēmējus kopīgos projektos un attīstot klastera atpazīstamību. Sekmīga klasteru un savstarpējās uzticēšanās attīstīšana tajos ir ilgtermiņa pasākums, kas prasa stabilu finansējumu un nepārtrauktu klasteru attīstītāju darbu. Liela nozīme sekmīgai sadarbības kultūras attīstībai klasteros ir klasteru koordinatoru un attīstītāju darbam, to spējai nodrošināt vienlīdzīgu informācijas apriti klasterī un izveidot to kā stabilu, uzticamu attīstības platformu, kurā uzņēmēji var sadarboties un pārvarēt dažādas inovācijas barjeras. Balstoties Skandināvijas ekspertu pieredzē, tiek konstatēts, ka Latvijas gadījumā var paiet aptuveni 5-10 gadi, kamēr ar klasteru palīdzību tiks attīstīta sekmīga sadarbības kultūra uzņēmējdarbības vidē.

    Atslēgas vārdi: klasteri, sadarbība, uzticēšanās, uzņēmējdarbība, inovācija.

    Raksta pilns teksts (PDF, 524.8 Kb)

     

    Arvidas VirgiŌijus MatuŌonis, Monika Frejute-Rakauskiene, KristÓne –Ōavaite

    STARP VIETĒJO UN EIROPAS IDENTITĀTI: ETNISKO GRUPU (KRIEVU, POĻU, BALTKRIEVU) IZPĒTE LIETUVĀ 

    Raksta autori analizē dažus datus no starptautiskā pētnieciskā projekta ENRI-East („Eiropas, nacionālās un reģionālās identitātes mijiedarbība: nācijas starp valstīm gar jaunajām austrumu Eiropas Savienības robežām”, www.enri-east.net), kuru realizēja Lietuvā 2008. – 2011. gados 11 zinātnisko institūtu no Anglijas, Slovākijas, Austrijas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Ungārijas, Vācijas un Lietuvas komandu konsorcijs. Projektu koordinēja Vīnes kvalifikācijas paaugstināšanas institūta Eirāzijas salīdzinošo pētījumu un aptauju centrs, un tas tika finansēts no Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas FP7-SSH (grants Nr. 217227). Rakstā tiek prezentēti kvalitatīvo pētījumu rezultāti, kurus, projekta ietvaros, autori ieguva Lietuvā, pētot baltkrievus, poļus un krievus, t.i. tajās etniskajās grupās, kuras apmetās tuvu savas vēsturiskās dzimtenes robežām. Kvalitatīvas biogrāfiskās dziļās intervijas tika veiktas atbilstoši metodiskajiem norādījumiem, ko izstrādāja projekta ENRI-East komanda. Katrā etniskajā grupā (baltkrievi, poļi, krievi) tika veiktas 12 intervijas ar trīs paaudžu pārstāvjiem – jaunās paaudzes pārstāvji (no 16 līdz 22 gadiem), vidējās paaudzes pārstāvji (no 35 līdz 50 gadiem) un vecākās paaudzes pārstāvji (65 gadi un vecāki). Lielākā daļa interviju veikta krievu valodā. Krievu un baltkrievu pētāmie galvenokārt bija no Viļņas pilsētas. Poļu respondenti tika intervēti Viļņas pilsētā un Viļņas reģionā. Intervijas veiktas 2010. gada jūlijā un augustā. Intervējamo atlases pamatkritēriji bija viņu vecuma grupa (paaudze), dzimums un identifikācija ar noteiktu etnisko grupu. Raksta autori novērtē, kā pētāmie veido savu identitāti ar Lietuvu, vēsturisko dzimteni (Krieviju, Poliju, Baltkrieviju) un Eiropu vai Eiropas Savienību. Kvalitatīva pētījuma rezultāti parādīja, ka visu paaudžu respondentiem identifikācija ar dzīves vietu, pilsētu un valsti, kurā viņi dzīvo (Viļņu un Lietuvu), ir nozīmīgāka nekā identifikācija ar Eiropu vai Eiropas Savienību. Tomēr lielākajai daļai visu paaudžu pētāmi ir raksturīga identitāte arī ar Eiropu un Eiropas Savienību. Visi jaunās paaudzes respondenti visās etniskajās grupās ir vairāk pozitīvi noskaņoti attiecībā uz Lietuvas integrāciju Eiropas Savienībā.

    Atslēgas vārdi: etniskā piederība, Eiropas Savienība, lokālā un Eiropas identitāte.

    Raksta pilns teksts (PDF, 305.1 Kb)

     

    Rana Zamins Abbass, Hasans Sohaibs Murads, Ahmeds F. Siddikujs, Muhammads Razzaks Atars
    LABDARĪGAS PATERNALISTISKĀS LĪDERĪBAS (LPL) PRAKSE: PĒTNIECISKAIS NOVĒRTĒJUMS

    Raksta autori pievēršas atbilžu mēklēšanai uz fundamentālajiem jautājumiem: kas ir LPL? Priekš kā LPL ir vajadzīga? Kā LPL var veicināt pozitīvas izmaiņas? Šī mērķa sasniegšanai rakstā tiek analizētas dažādas LPL definīcijas un perspektīvas, kā arī tās cēloņi un rezultāti, kas varētu bagātināt modernas zināšanas par LPL. Pamatojoties uz modernas zinātniskās literatūras izpēti par LPL, raksta autori seko LPL attīstības procesam, kā arī tiem izaicinājumiem, kas ir saistīti ar LPL organizāciju un civilizāciju līmenī. Lai atbildētu uz jautājumu, kā LPL var novest pie pozitīvām pārmaiņām, raksta autori analizē politisko līderu idejas, pārliecības stingruma nozīmi, kā arī Svēto Korānu un Sunnas. Rakstā tiek uzsvērta nepieciešamība iekļaut šīs vērtīgas idejas LPL moderno zināšanu bagāžā, un tam ir dažādi pamatojumi. Pirmkārt, izmantojot tādus avotus, kā zinātniskā literatūra par LPL, darbi par organizācijām un civilizācijām, politisko līderu idejas kopā ar Korānu un tīcamajiem hadīsiem, pētāmā problēma tiek analizēta kompleksi un vienlaikus dažos līmeņos: gan organizāciju, gan civilizāciju līmenī. Otrkārt, tas ļauj izmantot politisko līderu idejas, viņu pārliecības stingrumu un Islama principus, lai izveidotu turpmākos virzienus menedžmenta praksē. Menedžmenta pasaule saskaras ar daudzdimensiju līderības krīzi, kas skaidri liecina par situāciju, kad kaut kā pietrūkst, kaut kādam “baltam plankumam” jābūt piepildītam, lai pārvarētu krīzi. Šajā pētījumā tiek pielietota LPL “inventarizācijas” metode organizāciju un civilizāciju līmenī, kas ļauj pierādīt tādas LPL savlaicīgumu un nepieciešamību, kas būtu bagātināta ar zināšanām no dažādiem avotiem, lai sasniegtu veiksmi pārvaldes praksē abos augstakminētajos līmeņos.

    Atslēgas vārdi: labdarīga paternalistiskā līderība, izaicinājumi, organizācijas, civilizācijas, politiskie līderi, pārliecības stingrums, Korāna sūras, tīcamie hadīsi.

    Raksta pilns teksts (PDF, 196.6 Kb)

     

    Vladimirs Meņšikovs, Eduards Vanags, Olga Volkova
    KOPKAPITĀLS, TĀ STRUKTŪRA UN KOPSAKARĪBA AR DARBASPĒKA MIGRĀCIJU (LATGALES PIEMĒRS) 

    20.gs. sākumā – 21.gs. beigās sociologi aizvien plašāk pielieto kapitāla teoriju, kuras attīstību lielā mērā veicinājuši Pjēra Burdjē darbi. Rakstā tiek uzsvērta kapitāla teorijas nozīme, pētot un analizējot dažnedažādas sabiedriskās dzīves aspektus un procesus, tajā skaitā nodarbinātību un darbaspēka migrāciju. Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta sociologi 2012.gadā realizēja pētniecisku projektu „Kopkapitāls, tā struktūra un kopsakarība ar darbaspēka migrāciju”, kura ietvaros plaši tiek izmantota kopkapitāla teorija. Pētījuma gaitā novērtēts Latgales iedzīvotāju kopkapitāla apjoms un struktūra, ņemot vērā valsts sociāli-ekonomiskās attīstības vajadzības, kā arī reģiona iedzīvotāju dažādas vajadzības, kura arī ir saistītas ar darbaspēka migrāciju. Balstoties uz dažādu pētījumu datiem saistībā ar nodarbināto Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju, dažādu kapitāla veidu lomu tajā, tika izvirzīta pētījuma hipotēze, ka cilvēkkapitāla (līdz ar to arī reģiona iedzīvotāju materiālās un sociālās labklājības) izaugsmes atslēga ir kulturālais kapitāls. Pētījuma gaitā izvirzītā pamathipotēze tika apstiprināta: modernajā „zināšanu sabiedrībā”, kurai raksturīgs liels pakalpojumu sfēras īpatsvars, cilvēkkapitāla (kurš bieži vien tiešā veidā ietekmē arī ekonomiskā kapitāla apjomu) izaugsmes pamatā ir ģimenes kulturālais kapitāls. Ievērojamai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļai kulturālais kapitāls ir ne tikai sociālo un morālo labumu nesējs, bet arī naudas ienākumu avots. Tika apstiprināta arī papildhipotēze, ka lielāka tieksme uz darbaspēka migrāciju vērojama tiem reģiona ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kuriem daži kopkapitāla radītāji ir salīdzinoši augstā līmenī, it īpaši fiziskais kapitāls, bet trūkst kulturālā kapitāla, kurš spēj konvertēties cilvēkkapitālā, un tālāk – ekonomiskajā kapitālā tieši Latgalē vai Latvijā.

    Atslēgas vārdi: reģions, kopkapitāls, resursu pieeja, resursu kapitalizācija, darba migrācija.

    Raksta pilns teksts (PDF, 497.7 Kb)

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!