• A- A A+
  • “Mūžīgās cilvēcības līmenī…” Rakstniekam, žurnālistam Mārim Čaklajam – 70 (1940-2003)

    Datums: 16 Jun - 16 Jul

    Laiks: Visu dienu

    16.06.2010-16.07.2010, DU Bibliotēkas Filoloģijas zinātņu un daiļliteratūras abonementā (Vienības 13)
    “Es esmu bagāts,
    Man pieder viss,
    Kas ar mani ir noticis.”/ M. Čaklais/

    Māris Čaklais – pārsteidzoša personība ar savu pastāvību un gara noturīgumu. Uzvārds atbilstošs dabai. Vairāk nekā 40 gadu strādāja literatūrā- dzejas, atdzejas, prozas, esejistikas, publicistikas, kritikas laukos.. Savus darba gadus M. Čaklais pavadījis galvenokārt redakcijās, visilgāk “Literatūrā un Mākslā”. Mūža nogalē kļuva par”Karoga” redaktoru. Patiesi sīkstais čaklums!

    Rakstnieka apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1985), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000), saņēmis Andreja Upīša prēmiju (1976), Latvijas Komjaunatnes prēmiju (1980), F. Nansena starptautisko prēmiju (1994), Literatūras gada balvu (2000) un Herdera balvu (2002).

    Pirmā publikācija – dzejolis ”Marts” laikrakstā “Literatūra un Māksla” (1960)
    Pirmā krājuma “Pirmdiena”
    (1965) iznākšana sakrīt ar latviešu dzejas vispārējo kāpumu – pastiprinātu interesi par tautas likteni, vēsturi.
    Triptiha “Sastrēgumstunda” (1974), “Cilvēks, uzarta zeme” (1976)), “Strautuguns” (1978) vienotājmotīvs – cilvēku esības dramatisms, dzīves jēgas meklējumi.
    Krājumos “Pulksteņu ezers” (1979), “Kurzemes klade” (1982), “Cilvēksauciena attālumā” (1984) attēloti gaismas un laika tēli kā vienotāji. Laika tēls padziļināts krājumā ”Labrīt, Heraklīt” (1989), ar tieksmi realizēties neparastā telpā – bezgalībā, cilvēka bezapziņas darbībā.
    Grāmatā “Vientuļš riteņbraucējs” (1997) dominē cilvēka eksistenciālā vientulības izjūta un nesalaužama garīga spēka pretstati.
    Krājumā “Blūzs alejas galā” (2000, teksts paralēli vācu valodai) M. Čaklais izceļ mirkļa skaistumu un katra laika nogriežņa jēgu bezgalībā.
    Dzejnieks rakstījis arī bērniem: dzejoļu kŗājumi “Bim-bamm” (1973), “Minku parks” (1978), “Ķocis” (1984), “Aprīļa pilieni” (1990), “Uzraksti uz sētas” (1999), prozas grāmatas “Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas” (1996), “Jautrā govs, skumjā govs” (2002).

    Rakstnieks publicējis 15 dzejoļu krājumus un 4 eseju grāmatas. Harmonija, līdzsvars un apgarots miers ir Čaklā dzejas pasaules nepieciešamākie elementi. Viņa dzeja pārpilna ar gluži vienkāršām cilvēciskām jūtām –prieku, sirsnību, mīlestību, sāpēm. Māra Čaklā vārds neprasa vairāk komentāru, viņa dzejoļu krājumi iet no rokas rokā, bija un ir joprojām daudz lasīti un pieprasīti. Un cik melodiski ir Imanta Kalniņa uzrakstītie dziesmu cikli ar Māra Čaklā vārdiem! Burvīgas dziesmas un burvīga dzeja!

    Izstādē apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāta literatūra par rakstnieka dzīves gājumu, daiļradi un viņa bagātais daiļdarbu pūrs.

    Papildus informācija:
    DU Bibliotēka
    Žanna Glode
    zanna.glode@du.lv

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < Novembris >
    26 27 28 29 30 31 1
    2 3 4 5 6 7 8
    9 10 11 12 13 14 15
    16 17 18 19 20 21 22
    23 24 25 26 27 28 29
    30 1 2 3 4 5 6

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!