• A- A A+
  • “Aspazija- spēks un daiļums, un mūžam nerimstošs gars” Dzejniecei – 145 (1865-1943)

    Datums: 15 Mar - 26 Mar

    Laiks: Visu dienu

    15.03.2010-26.03.2010, DU Bibliotēkas Filoloģijas zinātņu un daiļliteratūras abonementā (Vienības 13)
    Grāmatu izstāde “Aspazija- spēks un daiļums, un mūžam nerimstošs gars” (B. Amoliņa)
    Dzejniecei – 145 (1865-1943)

    Aspazija īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (1865- 1943) – nozīmīga latviešu literāte un politiķe. J.Raiņa dzīvesbiedre (no 1897).
    Dzimusi Zemgalē Zaļenieku pagasta “Daukšās”, bagāta saimnieka ģimenē. Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā.Pirmos dzejoļus sarakstījusi 14 gadu vecumā vācu valodā. Pirmais dzejolis publicēts 1887. gadā, pirmo drāmu “Atriebēja“(1887), ar kuru Aspazija piedalās lugu konkursā un iegūst pirmo vietu, asā antifeodālā rakstura dēļ cenzūra aizliedza izrādīt. Popularitāti Aspazija ieguva ar romantisko drāmu “Vaidelote” un sociālajiem motīviem piesātināto lugu “Zaudētās tiesības” (1894). 1895. gadā izrādītas lugas “Neaizsniegts mērķis” un “Ragana” , kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību.
    Aspazija– izcila Jaunās strāvas dzejniece; tās centieni izteikti viņas pirmajā dzejoļu krājumā “Sarkanās puķes” (1897), kas ir progresīvs romantisma paraugs latviešu dzejā. 1901. gadā periodikā publicēta drāma „Zeltīte“, 1904. gadā iznāca dzejoļu krājums „Dvēseles krēsla“, kur atspoguļojas pārdzīvojumi pēc Jaunās strāvas sagrāves. Aspazija kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos. Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905. gada revolūcijas laiku saistīts ar lugu “Sidraba šķidrauts“.
    No 1906. līdz 1920. gadam Aspazija ar Raini dzīvoja trimdā Šveicē, Kastaņjolā. Pēc atgriešanās Latvijā tika ievēlēta Satversmes sapulcē, kur aktīvi aizstāvēja sieviešu tiesības.
    Ar dzejoļu krājumu “Saulains stūrītis” (1910) un “Ziedu klēpis“(1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska autobiogrāfijas triloģija.
    Turpmākie dzejnieces izdevumi pēc atgriešanās buržuāziskajā Latvijā: dzejoļu krājumi “Raganu nakts” (1923), “Trejkrāsaina saule” (1926), “Austeru laikā” (1928), “Dvēseles ceļojums” (1933); lugas “Aspazija” (1923), “Boass un Rute” (1925), “Torņa cēlējs” (1927) , “Zalša līgava” (1928) un proza- bērnības atmiņu tēlojums “Zila debess” (1924), “Zelta mākoņi” (1928).
    Aspazijai piešķirts Triju zvaigžņu ordenis un Tēvzemes balva (1939).
    Izstādē apskatāmi dažādos laika periodos izdotie Aspazijas kopoti raksti, autobiogrāfija “Mana dzīve un darbi”, dažādu izdevumu dzejoļu krājumi, lugas kā arī mūsdienu literatūras kritiķu darbi par dzejnieci.

    Papildus informācija:
    Žanna Glode,
    Filoloģijas zinātņu un daiļliteratūras abonementa bibliotekāre,
    zanna.glode@du.lv

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pasākumu kalendārs

    < Oktobris >
    28 29 30 1 2 3 4
    5 6 7 8 9 10 11
    12 13 14 15 16 17 18
    19 20 21 22 23 24 25
    26 27 28 29 30 31 1

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!