• A- A A+
  • 24. – 27.08.2019. – projekta pētniece Oksana Kovzele piedalījās 6. starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē “Social Sciences and Arts – SGEM 2019” Albenā, Bulgārijā

    Aktualizēts 03.09.2019 09:23

    2019. gada 24. – 27. augustā saskaņā ar projekta „Svētku kultūras transformācijas pierobežā: Latgales un Pleskavas reģiona piemērs” (vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001; pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/109) aktivitāšu plānu pētniece Oksana Kovzele piedalījās Starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē“Social Sciences and Arts – SGEM 2019”, kas norisinājās Albenā, Bulgārijā.

    Konferencē tika prezentēts piektais projekta ietvaros izstrādātais ziņojums “Halloween in Borderland: the Specificity of Perception in Latgale Region (Latvia)” (“Helovīns pierobežā: uztveres specifika Latgales reģionā”).

    Pētījums veikts ar mērķi sniegt kompleksu Helovīna uztveres raksturojumu, par pētījuma pamata objektu izvēloties Latgales reģionu.

    Pētījuma uzdevumi: 1) pievērsties Helovīna interpretācijām, ko piedāvā Latgales periodika un vietējie iedzīvotāji; 2) noteikt Latgales iedzīvotāju attieksmi pret šiem aizgūtajiem svētkiem;
    3) atklāt, cik lielā mērā Helovīna uztveres procesu ietekmē galvenie demogrāfiskie rādītāji (dzimums, vecums, tautība, izglītības līmenis, ģimenes statuss, bērnu skaits ģimenē un dzīves vieta); 4) sniegt salīdzinājumu ar tuvu pierobežas zonu (Pleskavas apgabals Krievijā).

    Pētījumā izmantotās metodes: intervēšana, anketēšana, kvalitatīvā un kvantitatīvā datu apstrāde, komparatīvā metode.

    Pētījuma bāze: 467 respondentu anketas, 50 interviju ieraksti, 19 reģionālajā periodikā pieejamās publikācijas (Latgales konteksts); 343 respondentu anketas, 18 interviju ieraksti (Pleskavas apgabala konteksts).

    Galvenie secinājumi:

    Globalizācijas procesu ietekmē mūsdienu Latvijas kultūras telpā ienāk un pakāpeniski iesakņojas jaunas svētku tradīcijas un svētki, tostarp Helovīns, ar ko latvieši sākotnēji saskaras mītnes zemēs (1940.–1950. gadi: Lielbritānija, Kanāda, ASV u. c.) un krietni vēlāk, masu kultūras ietekmē, arī savā dzimtenē (1990. gadi: posms pēc valsts atkarības atgūšanas).

    Helovīns latviešus fascinē kā jauni, interesanti svētki, kas ļauj tuvāk iepazīt rietumu tradīcijas un caur karnevālu atbrīvoties no negatīvās enerģētikas un dzīves rutīnas. Taču ar laiku par Helovīnu arvien vairāk sāk diskutēt, liekot aizdomāties par šīs tradīcijas nepieciešamību un lomu mūsdienu sabiedrībā.

    Līdzīga situācija vērojama Latvijas dienvidaustrumu reģionā Latgalē, kur uz citu Latvijas reģionu fona attieksme pret Helovīnu tomēr ir neitrālāka. Iecietība pret “svešo” izskaidrojama ar Latgales reģiona specifiku – tam ir izteikts polinacionāls un polikonfesionāls sastāvs. Publikācijas Latgales periodikā un respondentu interviju materiāli ļauj secināt, ka šie svētki ir labāk zināmi un šķiet pieņemamāki tieši jaunākas un vidējās paaudzes iedzīvotājiem, kas ieguvuši vidējo izglītību, savukārt vecākās paaudzes cilvēki par tiem zina mazāk un pārsvarā ir noskaņoti skeptiski. Helovīns mazāk saista Latgales reģiona latviešus, kas aktīvāk iesaistās diskusijās par nacionālo identitāti un kultūras mantojumu nekā citas reģionā dzīvojušas tautības (krievi, ukraiņi).

    Latgalei tuvās pierobežas teritorijas – Pleskavas apgabala – aptaujas dati ļāva secināt, ka šajā kultūras telpā par Helovīnu aizdomājas krietni retāk, tie ir izplatīti lielākoties studentu vidē un galvenokārt interpretēti kā pareizticībai kaitīga tradīcija. Krievijas respondentu sadalījums pēc
    7 demogrāfiskajiem kritērijiem, no vienas puses, deva Latgales aptaujai līdzīgus rezultātus, no otras puses, atklāja abu reģionu būtisku atšķirību – diskusijās par Helovīna nepieciešamību Latgalē ir būtisks tieši nacionālās kultūras aspekts, kas šajā ziņā nav aktuāls Krievijas situācijā, kur šādas diskusijas faktiski nenotiek.

     

    Pētījuma pilnā versija pieejama publikācijā.

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!