• A- A A+
  • 11. – 14.04.2019. – projekta pētniece Oksana Kovzele piedalījās Starptautiskajā multidisciplinārajā zinātniskajā konferencē “Social Sciences and Arts – SGEM 2019”

    Aktualizēts 17.04.2019 10:22

    2019. gada 11. – 14. aprīlī saskaņā ar projekta „Svētku kultūras transformācijas pierobežā: Latgales un Pleskavas reģiona piemērs” (vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001; pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/109) aktivitāšu plānu pētniece Oksana Kovzele piedalījās Starptautiskajā multidisciplinārajā zinātniskajā konferencē “Social Sciences and Arts – SGEM 2019.”

    Konferencē tika prezentēts ceturtais projekta ietvaros izstrādātais ziņojums “St. Valentine’s Day in Borderland: the Specificity of Perception in Latgale Region (Latvia)” (“Svētā Valentīna diena pierobežā: uztveres specifika Latgales reģionā”).

    Pētījums veikts ar mērķi sniegt kompleksu Valentīndienas uztveres raksturojumu, par pētījuma objektu izvēloties mūsdienu Latgales reģionu: 1) pievērsties aizgūto svētku ienākšanas veidiem un formām; 2) noteikt vietējo iedzīvotāju reakciju, ko demonstrē viņu attieksme, dalība pasākumos, tradīciju ievērošana un atribūtikas iegāde; 3) noteikt, cik lielā mērā transformācijas procesu ietekmē galvenie demogrāfiskie rādītāji (dzimums, vecums, tautība, izglītības līmenis, ģimenes statuss, bērnu skaits ģimenē un dzīves vieta); 4) sniegt salīdzinājumu ar tuvu pierobežas zonu (Pleskavas apgabals Krievijā).

    Pētījumā izmantotās metodes: intervēšana, anketēšana, kvalitatīvā un kvantitatīvā datu apstrāde, komparatīvā metode.

    Pētījuma bāze: 467 respondentu anketas, 50 interviju ieraksti, 39 reģionālajā periodikā pieejamās publikācijas (Latgales konteksts); 343 respondentu anketas, 18 interviju ieraksti (Pleskavas apgabala konteksts).

    Galvenie secinājumi:

    1. Svētku kultūras transformāciju rezultātā, ko sekmē globalizācijas procesi un patērētājsabiedrības dzīves noteikumi, mūsdienu reģionālajā kultūrā ienāk un iesakņojas svešas tradīcijas un svētki. Tomēr, kā liecina Latvijas dienvidaustrumu reģiona (Latgales) un Krievijas ziemeļrietumu federālā apgabala (Pleskavas apgabals) iedzīvotāju aptaujas datu salīdzinājums, transformācijas procesiem mēdz būt atšķirīga intensitāte un sekas.
    2. Valentīndiena ir Latgales iedzīvotāju vidū samērā populāru svētku piemērs, kas šobrīd aktīvi ienāk dažādos sabiedrības dzīves līmeņos: plašsaziņas līdzekļos, mācību iestādēs, bibliotēkās, darba vietās, klubos u. tml. Adaptācijas procesā svētki ir ieguvuši jaunas nozīmes nianses (sirsnības, laipnības un draudzības svētki, jauniešu svētki u. tml.) un dažādu mērķgrupu interesēm viegli pieskaņojamo aktivitāšu klāstu (rokdarbi, telpu dekors, daudzveidīgi priekšnesumi, konkursi, dejas u. tml.), kas ļauj apgalvot, ka šobrīd aktīvi veidojas vietējā Valentīndienas svinēšanas tradīcija, kurai jau tagad ir un arī nākotnē prognozējami daudzi sekotāji.
    3. Neraugoties uz to, ka Valentīndienai pastāv zināms uztveres laika limits (vecākā paaudze par to nav dzirdējusi) un tie paredz mīlestības objekta esamību (atraitņi un šķīrušies cilvēki iesaistās retāk), tie ir svētki, kas reģionā vienlīdz labi piesaista abu dzimumu pārstāvjus neatkarībā no pēcnācēju skaita un dzīvesvietas. Interesi izraisa fakts, ka Valentīndiena šķiet mazāk interesanta cilvēkiem ar pamatizglītību, kas būtu izskaidrojams ar dažādiem faktoriem un pētāms atsevišķi. Likumsakarīga ir titulnācijas (45,7% Latgales iedzīvotāju ir latvieši) “vēsāka” attieksme pret analizējamiem svētkiem uz citu reģionu pārstāvošo tautību (krievi, baltkrievi, ukraiņi) fona, kas izskaidrojams ar rūpēm par nacionālās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanu, gan arī ar nacionālā rakstura īpatnībām kopumā.

    Līdzīga tendence (rūpes par savas nācijas tīrību un kultūras mantojuma ilgtspējību) ir vērojama arī Pleskavas apgabalā, kur, ņemot vērā titulnācijas izteikto pārākumu (95% iedzīvotāju ir krievi), izkristalizējas samērā “vēsa” attieksme pret Valentīndienu kā aizgūtu Rietumeiropas dzīves reāliju. Lai gan svētki netiek aizliegti vai noraidīti, par to popularitāti reģiona iedzīvotāju vidū pagaidām ir grūti runāt: viņi diezgan pasīvi apmeklē Valentīndienas pasākumus, maz ievēro to tradīcijas un reti iegādājas atribūtiku.

    Pētījuma pilnā versija pieejama publikācijā.

    Biežāk apmeklētās saites

    Seko mums

    Raksti mums

    Nosūti savu jautājumu, ieteikumu, vai arī vienkārši sazinies ar mums un mēs centīsimies atbildēt cik ātri vien varam!

    Rakstīt ziņu

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!